|
|
|
May 29th, 2006
06:56 pm
Ik pa brīdim salasos apgalvojumus:
Tiek nojaukta dzimumu robeža...
Viens no mūsdienu sabiedrības lielākajiem biediem - vecums.
utt.
(Pirms ko saku - šie vispārinājumi ir manis darīti un, patiesi, nebalstās uz gadiem ilgiem pētījumiem - viena vienīga empīrika un ierobežotas prāta spējas.)
Mazas meitenītes vairs neizskatās pēc lellītēm. Viņas tiek ģērbtas tieši tā pat, kā viņu padsmitgadīgās māsas. Arī brāļi nezkāpēc ģērbjas dikti līdzīgi. Un tad arī mamma ar tēti - jauneklīgi/brīvdomīgi. Viss jau it kā skaisti, un nav runa par to, vai pareizi. Vienkārši arvien grūtāk pēc cepures noteikt vīrs vai lēdija, pusaudzis vai "labākajos gados". Kaut kā viss sajūk un samaisās.
Un vecums, pārliecinoši, vairs nav modē. Nav nācies sastapt cilvēku, kas teiktu, ak, kā vēlos reiz kļūt par Veco Viedo. Nē! Pasarg Dievs! Kaut vai pēdējo dienu grāvējs - žurnāla "Lilit" reklāmu ar Evelīnu Kovaļevsku - par to, ka viņai 30 un nevis 29, par tām krunciņām jauko četrdemitpiecgadnieču sejā... Bet tam apakšā - nē, nē, nē, tikai ne man, tikai ne tās krunciņas, tad vēl klimakss un tad es izžūšu, un dzīve būs galā, jo būt vecam, kaut arī viedam, nav labi, nemaz nav labi...
Un kura ir man pieņemamā uniseksa un "līdz tai vecuma robežai jau vēl var dzīvot" svītra?
|
10:44 pm
Mājās aizmirsts telefons. 18 neatbildēti zvani. Varētu pat padomāt, ka esmu kādam vajadzīga. Būtu es vēl drusku naivāka, noticēt.
|
11:38 pm
Es par tām represijām - manējie bija izsūtīti... Bērnībā atceros, ka runāja - to nevar, šo nevar, tādēļ ka tā Sibīrija, bet tā pat kaut kā dzīvojām, patiesībā pat labi dzīvojām. Vienīgais - bija nejēgā daudz jāstrādā - bietes jākaplē un tā. Tomēr man šķiet, ka tā strādāšana bērnībā nekas slikts nav - iemācījos sakost zobus un paciesties, šodien gan "vagas gals" tik drīz nepienāk...
Nuja, un vēl man drusku patika tā slēpšanās - pa naktīm vecaistēvs klausījās Amerikas balsi un Brīvo Eiropu, es arī līdu pie viņa klausīties - nejēdzu jau ne nieka, bet bija interesanti - būt tādas sazvērestības dalībniecei. Bet pa dienu biju kārtīga pionieru pulciņa priekšēde;) Manējie nekad man nemācīja nekādas "pretpadomju lietas". Vai nu baidījās, vai kā, nezinu. Bet par Sibīriju stāstīja daudz - interesanti un arī drusku biedējoši.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |