|
|
|
May 29th, 2006
11:38 pm
Es par tām represijām - manējie bija izsūtīti... Bērnībā atceros, ka runāja - to nevar, šo nevar, tādēļ ka tā Sibīrija, bet tā pat kaut kā dzīvojām, patiesībā pat labi dzīvojām. Vienīgais - bija nejēgā daudz jāstrādā - bietes jākaplē un tā. Tomēr man šķiet, ka tā strādāšana bērnībā nekas slikts nav - iemācījos sakost zobus un paciesties, šodien gan "vagas gals" tik drīz nepienāk...
Nuja, un vēl man drusku patika tā slēpšanās - pa naktīm vecaistēvs klausījās Amerikas balsi un Brīvo Eiropu, es arī līdu pie viņa klausīties - nejēdzu jau ne nieka, bet bija interesanti - būt tādas sazvērestības dalībniecei. Bet pa dienu biju kārtīga pionieru pulciņa priekšēde;) Manējie nekad man nemācīja nekādas "pretpadomju lietas". Vai nu baidījās, vai kā, nezinu. Bet par Sibīriju stāstīja daudz - interesanti un arī drusku biedējoši.
|
Comments:
Dubulta dzīve jau bērnībā- pionieru pulciņa priekšsēdētāja. Varēji taisīt pretpadomju antiradikālistus sākumskolā :D
Mūsu vectēvs laikam bija tik iebaidīts, ka pat pēc neatkarības atgūšanas par to nerunāja. Un padomju laikā cītīgi pasūtija visas "pareizās" avīzes, centās iesaistīties visās "pareizajās" organizācijās. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}