7. Augusts 2007 (09:46)
fīlings: sapnis

Braucu mājās pa kalnciema ielu. pa kreiso joslu. Pēkšņi manu micuku viens dubenā iebaksta. Paskatos - tur vecā zaļā zapiņā, pa ceļa vidu, viens večuks vīlē, duļķainajām acīm lielas brilles virsū. Šis i pat nepaskatās uz manu pusi, un kā velk atkal pa labo stūri - es sagriežos šķērsām, zapis sānos - vopšem micuks lupatās atkal.
Nē nu man no šitādām lietām sāk jau šermuļi mesties....

Comments

Posted by: Ar pieri pret sienu ([info]jude)
Posted at: 7. Augusts 2007, 09:54

Bļins tos visus pendžas!
Man Siguldā šitā vienreiz. Stāvu smuki noparkojusies, un no otras parkošanās joslas stumjas pendža ārā, normāli iebrauc man bamperī, ar TROKSNI un grūdienu, bet viņš VĒSĀ mierā stūrē tālāk! Es izlecu ārā, sāku lamāties, bet viņš padomāja, ka es viņam ceļu rādu... No šoka es nezināju, ko darīt.
Vienīgi, man toreiz tas bamperis jau bija sadaudzīts un tāpat gaidīju, kad nomainīs..

Posted by: Cilvēks Spainis ([info]species)
Posted at: 7. Augusts 2007, 09:58

Tad kad šis domāja, ka tu ceļu rādi, drošvien pasmaidīja un pamāja paldies.. :D

Posted by: j.b. ([info]jpunktsbpunkts)
Posted at: 7. Augusts 2007, 09:59
pohas

nu! psiholoģiska trauma, ka es tev saku! :))))

14 Lasīt komentārus atbildēt