Es ceru, ka viņa neņems laukā
« previous entry | next entry »
Aug. 7., 2006 | 02:46 pm
...
kā vaļi viens otram dzied geršvina meldijas, kad nakts okeānā ir gaišāka kā debesīs
tā es izmainos, izģērbjos, pāreju no vienības mierā, tik ļoti es pat mīlestībai par nogurušu jūtos.
tikmēr jūra ar mežrozīšu augļu bojām atpūš rītu uz krastmalu un pēkšņi tik obligāta šķiet pamošanās,
ka es ceļos un eju, lai ar mazu gaišmatainu zēnu kopā liktu sliedes starp zilajiem ōpīšu soliem.
©orissa
kā vaļi viens otram dzied geršvina meldijas, kad nakts okeānā ir gaišāka kā debesīs
tā es izmainos, izģērbjos, pāreju no vienības mierā, tik ļoti es pat mīlestībai par nogurušu jūtos.
tikmēr jūra ar mežrozīšu augļu bojām atpūš rītu uz krastmalu un pēkšņi tik obligāta šķiet pamošanās,
ka es ceļos un eju, lai ar mazu gaišmatainu zēnu kopā liktu sliedes starp zilajiem ōpīšu soliem.
©orissa
(bez virsraksta)
from: ljipa
date: Aug. 7., 2006 - 08:47 pm
Link
Atbildēt