when the time swirls -

Sep. 5th, 2009

02:04 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Parasti šajā krajā notiek tā - divas līdz trīs dienas pilnīgs enerģijas pieplūdums, darbu mānija, ābolu ar patiku lasīšana, velosipēda vilkšana ārā no garāžas un pēc ilgiem laikiem pielietošana, ēdienu gatavošana un vēl visādas parasti man neraksturīgas aktivitātes, pēc tam nāk atslābums - seriāli, ēšana, epastu un darbu ignorēšana, nīdēšana un vairs nevēlēšanās neko darīt kā tikai šūpuļtīklā gulēt ar mīļoto romānu rokās, a pēdējās dienas vispār katastrofa - vate galvā, neizturams miegs, domas tikai un vienīgi par lielpilsētu un to, cik daudz brīnišķīgu socializēšanās iespēju palaists garām.
Secinājums viens - laikam lauki nav mana stihija!

(2 comments | Leave a comment)

Comments:

[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:September 5th, 2009 - 02:06 pm
(Link)
maināmies. Man visi pēdējā laika socializēšanās pasākumi rezultējas atskārsmē, ka man nav nevienam ko vēstīt un īstenībā neinteresē arī ko citi vēsta un tad visiem apkārt ir jautri, bet es sēžu un domāju par to, ka bezjēdzīgi tērēju laiku.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]josie
Date:September 5th, 2009 - 02:09 pm
(Link)
arī tā notiek. bet var sevi mierināt, ka tas pāriet un atkal pēc brīža visu to gribas. a vispār es nemaz i tik ļoti negribu mainīties, man ir ļoti jauki! patīk tāds levitējošs stāvoklis
(Reply to this) (Parent)