when the time swirls - par baltajiem zīmējumiem un telpas dekonstrukciju

protams, es varu sajūsmināties par benu nikolsōnu redzot vienu vienīgu bildīti uz sērkociņkārbiņas, bet gleznojumos papildu iesaisti dod oriģinālais formāts un kaukāda maģiska, nesaprotama štelle ko tikai klātienē var sajust.
par tādām ažūrām konstrukcijām kā tekstilmāksla (piem. gobelēni) vispār bazars mazs, tur darbs atklājās dažādi 10, 50, 100, 500 cm attēlumā - tur var ceļot, pamēģini pieiet pavisam klāt, tad attālināties, tur viss mainās.

par redzēšanu. mākslu jau nevar saskatīt - mākslu var tikai ieraudzī - bāc - un te tā pēkšņi ir.

to ko Tu rādīji, tur ir druku savādāk, tas organizē telpu un kustību tajā, kā mikrokosmoss.. kas pa skaļiem vārdiem? Tu taujāsi.
ja māksla ir pa idejām, tad neaizmirsīsim, ja arī no malas izskatās, ka mēs esam pienagloti pie 3dimensiju klints, tā gluši nav. mēs šūpojamies gaismā, kas plūst mums cauri. un tas nav kā kukainītis jūrā - mēs to arī tranformējam, kā tādas dzirnavas uz āru un uz ieķšu.

dzin dzin

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu re, Tu jau pats pasaki, ka par M var runāt daudz dažādos interpretāciju līmeņos. besides kādu laiku arī mans koncepts bija gleziecību (un ne tikai!) skatīt tikai dzīvē un it kā joprojām tas viss nav mainījies, BET viss nav tik vienkārši kā tas izskatās - viens ir profesionālais kretīnisms, kas prasa analizēt arī nesatiekot 'aci pret aci', otrs - katru reizi m.d. var aklāties citādi, viss ir atkarīgs no konteksta un tā brīža jūtīguma (manis pašas!).
p.s.s. neuztvēru to kā oponēšanu, bet TIEŠI TĀ - kā sāgošanu. jauki! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet, ja drīkst vaicāt ko tik tādu neanonīmu mīmu - kāds tev ar to visu sakars?
enuziasms jeb profesionāls kaukāds

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pedejais visai lielaa meeraa .)

(Reply to this) (Parent)