when the time swirls - Post a comment

iokaste

12:19 pm - pasdies, es nekā Tev neoponēju - mēs tikai pasāgojam par mākslu

protams, es varu sajūsmināties par benu nikolsōnu redzot vienu vienīgu bildīti uz sērkociņkārbiņas, bet gleznojumos papildu iesaisti dod oriģinālais formāts un kaukāda maģiska, nesaprotama štelle ko tikai klātienē var sajust.
par tādām ažūrām konstrukcijām kā tekstilmāksla (piem. gobelēni) vispār bazars mazs, tur darbs atklājās dažādi 10, 50, 100, 500 cm attēlumā - tur var ceļot, pamēģini pieiet pavisam klāt, tad attālināties, tur viss mainās.

par redzēšanu. mākslu jau nevar saskatīt - mākslu var tikai ieraudzī - bāc - un te tā pēkšņi ir.

to ko Tu rādīji, tur ir druku savādāk, tas organizē telpu un kustību tajā, kā mikrokosmoss.. kas pa skaļiem vārdiem? Tu taujāsi.
ja māksla ir pa idejām, tad neaizmirsīsim, ja arī no malas izskatās, ka mēs esam pienagloti pie 3dimensiju klints, tā gluši nav. mēs šūpojamies gaismā, kas plūst mums cauri. un tas nav kā kukainītis jūrā - mēs to arī tranformējam, kā tādas dzirnavas uz āru un uz ieķšu.

dzin dzin