ir diezgan skaidrs, ka ir jāzina, kāds ir konkrēts jautājums un kas ir jautātājs, lai varētu sniegt saturīgu atbildi. Es pieļauju, ka ir visai saprotams, ka nav vienas universālās recpetes, kas būtu pārliecinoša un saistoša visiem un visos laikos, līdz ar ko pašam atbildētājam tad vismaz ir jāmēģina sašaurināt vai precīzēt parādību loks, uz kuru attieksmes viņa atbilde. O.Pētersonam vismaz tik daudz vajadzēja saprast, lai radio pārraidē uz vietas nemēģinātu izcepināt kaut kādu universālu skaidrojumu "kas ir laikmetīgā māksla" un pašam trīs teikumu ievaros sākt runāt sev pretī. Par to jau varka (ka cilvēkam ar autoritatīvu statusu izrādās ir putra galvā), nevis par "pareizu" vai "nepareizu" definīciju.
es jau arī piesietos pretrunai, kas parādās reku:
a)tie ir objektīvi kritēriji, ne subjektīvi;
b)tas ir sajūtams, kad ir liela pieredze;
----------------------------------------------
c) ???
jo b) ir čista subjektīvi ;)
kritēriji ir gan objektīvi, gan subjektīvi - tā būtu loģiski.