Tomēr niez tie pirksti uzrakstīt par to 5dienu un sniegiem aiz loga un K.V. dzeltenā džemperī, kurā bija caurums; un Velflinu, kurš ceļoja pie viena un otra, kādu laiku arī manā klēpī pabija; un mākslas darbiem, kuros bija karbonādes ar majonēzes rūtiņām un tantuki ar sarkaniem vaigiem, virtuves garaiņiem un trauklupatu smaržu; un tualetēm uz robežas, kurās nekad nav tualetes papīrs; un traumatiskiem stāstiem iz bērnības par piečurātām biksēm un miskastēm; un auksto karu, kur dziesma par māju, kurā labi vienmēr un kur viss pieder "mums"; un kafe, kurā tik mājīgi, ka negribas atgriezties Rīgā; un pa Edmundu Jansonu, kurš šķita vislabākais; un par kleitu logā, kas bija no sapņa; un nezināma materiāla skulptūrām dievnama nišās, kuras lētas un robustas; un par klasicismu, kas man tīk un ko tur darīt; un par meitenēm, kas nokavē un nevar atrast ceļu ...
un par daudz ko citu, ko vairs neatcerēšos un kas netika uzrakstīts!