Jūtu, ka sāk pienākt laiks nelieliem trīs ned. rezumē. Rīgā tie noteikti būs vēl vairāk. Pirmais un pats šausminošākais solis bija ieskats bankas kontā. Tā kā neesmu prasmīga skaitīšanā (un labi vien ir!), tad kopējo iztērēto summu nemaz nemēģināju dabūt, taču aptuvenā man jau uzreiz bija skaidra un nelāga nojauta nepameta jau kopš tā brīža, kad sākās vakariņošanas kafes un bāriņos. Labprāt būtu izvēlējusies gatavot mājās un pa studentisko ņemt līdzi uz augstskolu (kā es sākumā arī darīju), taču mūsu supervaisorei patīk dzīvot ar vērienu un enerģiju un viņa katru dienu pēc nogurdinošajiem un koncentrēšanās prasošajiem mītingiem un mākslas rīšanas pasākumiem prasmīgi noenkurojās kādā krogā ar vīnu un greznām vakariņām. Atteikties būtu nepieklājīgi, kā mums visiem tas pieleca jau sākumā un skaitīt līdzi vairs nebija jēgas, kā tas pieleca pēc kādas otrās vai trešās reizes. Maikls un Alexa no NY šķiet ir galīgi tukšā, spānis Aimars laikam ar, vienīgi Tīna no Norwey par to laikam neuztraucas.
Mierinājums viens - visas vakariņošanas bijušas patiešām labas, ar gardām maltītēm (jo īpaši Norvēģu zemē tās bija izcilas) un neformālām sarunām, kas pieder pie lietas. Tieši šajās vakariņošanās tika uzzināti īstie viedokļi par izstādēm, mākslas darbiem, cilvēkiem, institūcijām uttt. uttt. Tā kā laikam esmu maksājusi ne jau tikai par labu vīnu un grillētas vistas krūtiņu, bet arī par papildus bonusiem.
Tagad gan kārta biezputrai, kas paņemta līdzi no lv un driiz jau pēc dažām dienām būs lv tirgus, kur visu var iegādāt par dažiem latiem pretēji šejienes eko tirgiem, kur viens ābols maksā divus latus.