Hi, hi, hi, hi.
Nu jāieraksta man ar!
Šitā Cibas sieviešu mērīšanās ar papēžu garumiem un "kura vairāk sieviete, nekā citas sievietes", HA!, plika graša vērta! Nekad nevar zināt, "KAS" aiz tiem rakstiem slēpjas. Mana pieredze rāda: lasi Cibā kādas sievietes rakstus, un no visām rindiņām, no katra burta un no rindiņu apakšas tevi uzrunā seksa dieviete, pati Venēra! Iztēlojies skaistuli 90/60/90, vismaz 1,75 m... un tad ieraugi šo dzīvajā! Paliec kluss un mēms, un ar laiku pārstāj lasīt viņas seksuālos rakstus, jo skepse traucē tos normāli uztvert.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20392414
...varētu latviešiem uzrasties savs psihopāts ar automātu un viņus visus beidzot nošaut.

Darbs ir ļaunākais, kas ar nabaga cilvēci ir noticis. Vajadzēja palikt alās un ādās. Varētu baudīt dabu, aktīvi pavadīt laiku, pārtika būtu diētiska un visi būtu laimīgi!

Sametās žēl indētāju, kurš trīcošām kājām lavījies, slepus piepilinājis, slēpies tumšā kaktā un baidījies, ka sargi sadzirdēs, kā šim dauzās sirds, nakti negulējis, klausījies, vai neatskanēs kas trauksmi vēstošs. Un nekā! Tas maita upuris jau kopš pusaudža gadiem, lūk, radināts pie konkrētās indes! Tfu!

Man jau tā globālā sasilšana tīri labi patīk...
Jā, jā! Es zinu, ka tas ir slikti, bet... tas sniegs un aukstums man nekad nav īpašu kaifu sagādājis. Bērnībā izbaudīju, ragaviņas bija, slēpes bija, sniegavīru būvēju. Superīgas atmiņas. Pilnīgi ar to pietiek :)
Vienmēr ir šķitis, ka sniegam jābūt "kaut kur", ne tur, kur es dzīvoju, bet kādā citā vietā, kur var aizbraukt uz to paskatīties, ja ļoti sagribas.

Parunājām ar mīļoto kādu brīdi deminutīvā... Ļoti jautri.
Vairāk nekā nebūs :( Ā! Ir končas!
Atcerējos pagājušā gada Valentīndienu :) Mans dārgumiņš šos svētkus neatzīst. Nu i labi, kas tad man. Ņemot vērā mūsu vecumu un attiecību raksturu, varu jamo atbalstīt un nesvētkoties. Tomēr, uzjautrināties gan man patīk. Tā nu es pagājušā gada 14. februārī, pirms devos uz darbu, piekāru redzamā vietā balonus un dāvanu :) Saprotiet, man tas šķiet varen uzjautrinoši - apsveikt svētkos cilvēku, kurš šos svētkus neatzīst :) + kaut ko viņam uzdāvināt ir patīkami vienmēr.
Bet personīgais novērojums šāds - jo attiecības ilgākas un stabilākas, jo Valentīns vienaldzīgāks...

Un vispār! Nekas nemainīsies, kamēr nebūs asinis lietas! Vēsturē pierādījies.

Vēl viena ideja!
Vislabāk viņiem visiem varētu sariebt, aizbraucot reizi nedēļā pie lauku tantiņas un iepērkot kanniņu piena pa taisno, no pirmajām rokām! Pirmkārt, samaksājot pusi no veikala cenas, tante būtu pārlaimīga. Otrkārt, tas tik tiešām būs piens! Ja nepaspēs izdzert, varēs uztaisīt īstu rūgušpienu... :) re kā es izdomāju!
P.s. ja tantuks jau nebūs nokrejojis, virspusē arī ņamm, ņamm krējumiņš peldēs :)

Ē! Man te ienāca prātā piena produktu sakarā!
Es, protams, ne visai orientējos, bet vai nevar būt tā, ka daļai produktu, ko mēs joprojām naivi uzskatām par piena produktiem, piens i blakus nav stāvējis?

Vienmēr šokēšos par pilsoņiem, kas iegādājoties sunīti, uzskata, ka visai pasaulei jāsāk cienīt un mīlēt viņu mājdzīvnieks gandrīz vairāk, nekā viņiem pašiem. Pazīstu tādus personīgi, esmu jau par šo tematu domājusi, un te Cibā kāds pilsonis man atkal šo tēmu atgādināja...
Pašai savulaik bija suns, kurš godīgi izdzīvojās pa dzīvokļiem pie dažādiem draugiem, un, protams, nevienam gabals nenokrita. Sunīti ļoti mīlēju, sunītis mīlēja mani un pārējos ģimenes locekļus, kuri arī mīlēja sunīti un mani. Tagad ir kaķis, ne pašas gan izvēlēts, bet tādēļ ne mazāk mīlēts, un, ja tas lops vispār spējīgs uz ko romantiskāku, nekā "spēlēšana uz saimnieku jūtām un izmantošana savtīgos nolūkos", tad viņš mīl arī mani. Un tomēr! Neskatoties uz šo visu mīlestības pilno saikni ar dzīvnieku pasauli, es tomēr joprojām saredzu ļoti spēcīgu atšķirību starp dzīvnieku un cilvēku. Da ja draugs negrib un viņam nepatīk, dažs cilvēks pat sievu pie viņa ciemos nevedīs, kur nu vēl suni! Nu kā var paģērēt no visas sabiedrības, ka es te tagad, lūk, pie jums ar savu dzīvnieku vazāšos uz visiem pasākumiem, un ja jūs atļausieties iepīkstēties, ka jums tas nepatīk, tad jūs esat maitas un nemīlat dzīvniekus! Halo?! Jūs braucat augumā saviem draugiem un paziņām, ka viņi nemīl jūsu lopiņu tā kā jūs? Pardon! Suns vai kaķis nav sieva, bērns, brālis. Tie ir dzīvnieki! Un ja es aiziešu ciemos ar kaķi, un tas nezvērs izskrāpēs jūsu saldumiņam acis? Ko tad? Bet kaķītim mājās vienam ir skumji, depresija, vai zinies. Un ja nu kāds ies ciemos ar govi, 3 vistām un sivēnu, jo sivēnam bail palikt vienam ar 3 vistām bez saimnieka, un govs obligāti 19:00 jāslauc. Ko tad?