nū, līdz saprašanai un vispār jebkāda veida „pārvaldīšanai” vēl labs strēķītis.
vakar, piemēram, dzirdēju kōmisku pārpratumu starp ukraini un slovāku (man te riņķī tāds AEirōpas viesstrādnieku tusiņš, kur slāvi katrs runā savā, bet druscīt adaptētā valodā):

ukr: co tuta tak voņājet?
slo: to ņe voņājet — to smrDIT!

[voņ slovākiem ir riktīgi labs arōms]

vārdsakot, es mēģinu izmantot izdevību un no šīs putras kaut ko sakarīgu priekš sevis izstrēbt.
vēl jau ir bariņš čeh&slovāku draugu, kur kurais + interese par šo Eirōpas daļu — dēļ viņu vēstures un kultūras. Tu esi tai galā, ja? Pēdējoreiz, kad biju Prāgā, mani ielika tuptūzī, bet atmiņas vistāslabākās :D