Aizdomājos par latviešu tautasdziesmas vārdiem "Ne sunīša kājām spert...". Tātad senos laikos tas ir bijis populāri? Izņemot īpaši tikumīgas jaunas meitas, visi pārējie spārdījuši? :) No kurienes tāda audzinoša doma? Jādomā, ka par aktuālo.
Acīmredzot tā nu tas ir bijis. Līdzīgi ar slaveno japāņu samuraju goda kodeksu, kura principus didaktiskā formā sāka pierakstīt kādā XVI gs. - vēstures zinātne atzīst, ka ja šāda uzvedība vairs nebija pašsaprotama un speciāli vajadzēja to propagandēt, tad acīmredzot ar samuraju tikumiem tai laikā bijis gana pašvaki.
Nuss, acīmredzot tie japāņpuikas īpaši nerāvās to dzīvību ziedot, tb uz ežiņas galvu likti, ja jau šiem rītā un vakarā vecajie tēvi māmuliņas to borēja. :)
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
