putni galvā
putni galvā
- 12.6.13 15:19
- kadu laiku bus miers.
bet ta, sodien karteja vajpratiga diena, eksamens no rita, pusdienaslaika vingrosana, vakara dzerieni un atvadu pasakums, kuru nevar izlaist. ja paveiksies, majas busu ap 10. viss jau butu labi, bet sporta kluba bija izbeidzies udens un es vel piedevam esmu lipiga. brrrrrrrrrrrr, ku riebiga sajuta.
-
2 rakstair doma
- sarku ka biete (mildly embarassing)
- 3.6.13 10:13
- sorit vecaku - skolotaju tiksanas, apspriedam Agnesi. Agnesei sekmes labas, gatava pirmajai klasei, gatavibas testa 100 no xxx, kas esot lielisks rezultats britu berniem, kur nu vel musu bi(tri)lingvalajam.
bet, bet
kad Agnese negribot kaut ko darit, vina pieliekot roku pie galvas un sakot, ka vinai sausmigi sap galva. vai ari ta: es jau ta visu majas daru, vai tiesam man ari te jastrada?!
ak, jele, sarku ka biete un teicu, izskatas pec manis.
-
21 rakstair doma
- TAS
- 10.3.13 23:27
- šodien TAS gadījās vēlreiz: quickā (vietējais makdonalds)satiku pašu lielo priekšnieku, kurš, kā izrādās, bija labi informēts par manu slimošanu un neviltoti izbrīnījies apgalvoja, ka es izskatoties pavisam normāla. bet varbūt viņš to aiz apmulsuma, jo bija tērpies trenniņbiksēs. tā apjuku, ka pat neiepazīstināju viņu ar T.
vairs nemūžam neiešu no mājas arā ar panetīriem matiem. labi vismaz, ka pirms izbraukšanas papūlējos pārģērbties.
-
0 rakstair doma
- TAS beidzot gadījās arī man
- 5.3.13 09:18
- visas ir dzirdējušas stāstus, ka no mājas vajag iet ārā sapucētām, ka likteni var satikt pie atkritumu konteineriem un tā tālāk un tā joprojām, kas, principā, ir tiesa. tikko trenniņbiksēs ieskriesi tuvākajā benzīntankā pēc cigaretēm, ar simtprocentīgu garantiju satiksi labākajā gadījumā savu priekšnieku, sliktākajā savu jaunības dienu mīlestību, kurš tevi pameta ar salauztu sirdi, pārdomās par dzīves bezjēdzību. man līdz šīm TĀ nebija gadījies. šorīt gadījās - mājas biksēs (tas ir, mazliet saburzītās) un mājas džemperī, plikās kājās uzvilkusi botas un uzmetusi praķīti plecos, stūrēju bērnu uz skolu, bet tur, izrādās, vecāku rīts - priekšā glīti un kārtīgi sapucējušās smaidīgas māmiņas un tēti, un bērns ieķēries rokā saka, mammīt, paliec. bet es, bet es izmisīgi pūlējos atcerēties, vai matus saķemmēju, vai nē. eh. bet, nu, paliku jau.
jābeidz veģetēt, vismaz frizierim beidzot jāpiezvana, lai nav kā senču jaunuveī, sirmajiem matiem vējā plīvojot...
-
6 rakstair doma