putni galvā
putni galvā
- sarkano lēcu dāls
- 29.3.20 12:27
- visādas garšvielas, čili, sīpoli, ķiploki, ingvers, tomāti vai tomātu biezenis, lēcas
vienā podā taisa mērci, otrā vāra lēcas, beigās visu sajauc kopā un vēl pavāra. ēd vienu pašu vai ar rīsiem. smaržo visa māja.
https://www.youtube.com/watch?v=9FzKK5FJa78
-
0 rakstair doma
- 12. diena
- 29.3.20 07:31
- daudz guļu. vakar neizgāju pastaigāties. un nepiezvanīju mammai.
upd. prokrastinēju. jāraksta viens darba papīrs un nav mana stiprā puse - jāsalīdzina divi līgumi, jaunais un vecais.
izgludināju gultasveļas kaudzi -
-
0 rakstair doma
- a propus, par brīvdienām
- 28.3.20 15:08
- man veicas ar brīvdienām - šogad iekrāti gandrīz divi mēneši atvaļinājuma, jo, nu, pagājušajā gadā nesanāca visu izņemt, daudz palika pāri. paņēmu nedēļu brīvu februāri, skolēnu brīvdienās, piektdienas vakarā saslimu un visu nedēļu nogulēju. nu, vismaz dienas dabūju atpakaļ. pagājušo nedēļu biju plānojusi braukt pie mammas, aprīļa sākumā un Lieldienās uz Venēciju - tagad neko, ceļoju no dzīvojamās istabas uz virtuvi, no virtuves uz guļamistabu -
no otras puses, uz vispārējā mirstīguma fona par brīvdienām var neraizēties. no šī brīža perspektīvā priecāšos par dienām. un slepeni skābšu par izjukušajām brīvdienām, lai nepadomā, ka es sīkumaina.
-
0 rakstair doma
- stresori
- 28.3.20 15:05
- jā, ja nu es nomiršu? vai, vēl trakāk, ja nu visi citi nomirs un es palikšu?
-
0 rakstair doma
- no mājām - pēc pirmajām desmit dienām
- 28.3.20 06:56
- 1. kāda būs jaunā dienaskārtība? no kurienes strādāt? kādas fiziskas robežas darba un mājas dzīvei/ iekārtot darba vietu!
2. tīra un kārtīga vide - nokārtot to draņķa galdu (vai dīvānu, vai gultu).
3. pārkārtot savu rītu - uz darbu vairs nav jābrauc, ko darīt ar brīvo laiku? T. guļ., es lasu... un taisu ēst
4. saģērbties! :)
5. ja nav citas iespējas, turēt darba lietas atvilktnē/ somā skapī - palīdz nošķirt darba stundas no atpūtas stundām. vakaros novākt darba vietu, lai nav acu priekšā. bet īsti jau nelīdz, nemaz vairs nejūtos laimīga, kad sēžos pie sava rakstāmgalda -
6. rēķināties, ka kustību būs daudz daudz mazāk, neaizcilpot uz blakus kabinetu uz improvizēto kafiju/ sanāksmi, vai izmest riņķi pa parciņu, vai pusdienās uz kaimiņu māju - vai nu samazināt porcijas vai rast iespēju vingrot vairāk!
7. visa ēšana no mājām -> ēst gatavošana, brokastis, pusdienas, vakariņas... un pārtikas pirkšana... => ko ēst, ko citiem dot ēst (ja bērni, suņi, kaķi un/vai kaimiņi...).
8. ja dzīvo ar citiem tādiem pašiem, kuri strādā no mājām, vienoties par robežām, klusumu, zvaniem, video-sanāksmēm - mēs visi strādājam no mājām, A. mācās, mēs ar T. strādājam - un jāpiedomā, ka manā pusdienas laikā kādam, kurš strādā no virtuves (A.) ir kontroldarbs matemātikā -
9. regulāri pārtraukumi dienas laikā, reizi stundā piecelies, izstaipīties, noiet nost no datora. ja man piemirstās, acis atgādina, pēcpusdienā rindiņas dubultojas.
10. fiziskā veselība - miegs, vingrošana, ūdens.
11. tuvie cilvēki, kolēģi - videokonferences, zvani -
12. kas notiek kaimiņos (man notiek daudzi veci cilvēki) = piedāvāt palīdzību.
nav vienkārši pārorientēties - un tikko beidzās pirmais gads, kurā es jau vienu dienu nedēļā strādāju no mājām, bet šis ir pavisam savādāk - pietrūkst kontakta ar cilvēkiem. katrs sīkums ir jāuzraksta. otrs, grūti citus menedžēt. pamatlikums, ja cilvēks strādā no biroja, strādās no mājām - bet ko darīt ar tiem, kuri strādā, kad iedvesma, vai ar tiem, kuriem četri bērni un kuri strādā no mājām... un visiem bērniem zem astoņiem gadiem. lūk.
pateicības:
baltās krādziņas darbs, kuru var darīt no mājām - un par kuru turpina maksāt algu -
alga tātad.
pavasaris, garākas dienas.
-
0 rakstair doma
- 28.3.20 06:35
- par pagājušajiem mēnešiem - jauns amats = daudz darba un ļoti daudz darba. neko negribējās un nebija arī ko teikt. arī tagad, ja nebūtu piespiedu izolēšanās, visdrīzāk neko negribētos teikt.
Desmitā diena mājās, tikko izlasīju, ka būsim mājās līdz mēneša beigām.
-
13 rakstair doma
- 9.1.19 07:10
- ir par daudz (darba) un ir grūti un tumšs - skatos uz https://www.timeanddate.com/sun/belgium/brussels?month=1&year=2019 un gaidu mēneša beigas. kā tas nākas, ka diena stiepjas garumā jau no 22 decembra, bet saule no rītiem lec vēlāk -
vakar bija laba diena, no rīta puskrēslā cilpoju uz metro un ap tiem 8:45 cauri parkam, šodien gāž lietus aumaļām - kāds tur parks, kāds tur metro -
-
7 rakstair doma
- 31.12.18 21:24
- nākamgad gribu mazāk strādāt, būt veselai, saprast, kas šobrīd ir būtisks un atbilstoši rīkoties - un būt laimīgai -
šodien staigāju pa Teidi, mazumiņš un T. izdomāja sēdēt mašīnā, paši sev par nelaimi, un es iepēros šo brīvdienu jaukākajā pārgājienā -
-
0 rakstair doma
- 31.12.18 21:22
- tātad laimīgu nākamo gadu!
-
0 rakstair doma
- 31.12.18 11:00
- kaut kur lasīju, ka lielāko daļu šķiršanos ierosinot pēc brīvdienām, sāku saprast, kāpēc - ikdiena ir kā gājiens iejūgā, labi saskaņots un kopīgs, bet brīvdienās, brīvdienās visi asumi izlien ārā un ir laiks tos pamanīt -
-
3 rakstair doma
- 30.12.18 20:03
- no rīta bija apmācies tāpēc izdomājām braukt uz Santa Cruz TEA, tikko izgājām no viesnīcas - noskaidrojās. tiesa, noskaidrojās tikai Costa Adehē, visur citur bija samācies un vējains. Ši gada izstādes visiem trim likās nu - tā, no trim (Yapci Ramos Show Me, Mireia Sallares Campos de Batalla un Cebrian Poldo Cebrian. Dos Generaciones) mums vislabāk patika divas paaudzes - visneuzbrūkošākā, vismiermīlīgākā un tā - otras abas bija labas .. un aktuālas. palieku vecmodīga, man reizēm aktualitāte liekas kā skatīšanās uz savu nabu... un iestrēgšana procesā.
vakarā T.aizskrēja vēl vienu reizi izlekt ar spārnu un mēs ar sīkumiņu plunčājāmies apsildāmajā baseinā. abas kopā noskatījāmies saulrietu. T. tikko uzrakstīja, ka saticis vēl vienu latviešu pilotu - tā viņi sevi smalki sauc.
tāda diena. gaidu brīvdienu beigas, gribu mājās. mēs esam gauži paredzami savās brīvdienās un, ja godīgi, nākamgad labprāt brauktu kaut kur citur - tā es šobrīd domāju. līdz nākamgadam, iespējams, pārdomāšu. sauli, okeānu un +22 grādus ziemas vidū ir grūti pārspēt.
no būtiskām lietām, šovakar kopā ar rozā debesīm šajās brīvdienās noķēru sajūtu, ka esmu pateicīga par to, kas man ir.
-
0 rakstair doma
- 29.12.18 04:51
- nedēļa pagājusi, es vēl jūtos nogurusi.
-
0 rakstair doma
- 28.12.18 19:26
- vakardiena nebija pārāk lieliska, no rīta peldējāmies, manas pirms brauciena gatavošanās aukstās ikrīta dušas palīdz, okeānā cilpoju palēkdamās un acis nemirkšķinot, reizēm esmu peldus vēl pirms A. sākusi peldēt (un tas ir, kā iet, tā peld). peldēšanas brilles sālsūdenī gan būšu sabojājusi (bet tas nekas). ļoti priecājos (praktiskā latviete), ka paņēmu līdzi veco un mazliet applukušo peldkostīmu - jauno būtu žēl pietriept ar melnajām smiltīm un izkodināt ar sāli un zivtiņu ķeršana ir brīnišķīga, lieliska nodarbošanās, un var ķert zivtiņas visā iedzimtajā taupīgumā, nebojājot glīto kostīmu, kurš visu pareizi ievelk un tamlīdzīgi - mēs ar A. vēl nevienu neesam noķērušas (bez makšķeres, protams).
nu, jā, tātad vakarrīt peldējāmies okeānā un pēcpusdienā braucām uz salas ziemeļiem, bet ceļš uz virsotni, kuru meklējām, bija slēgts. šodien no rīta peldējāmies, pēcpusdienā beidzot aizgājām līdz barranco del infierno. sāp kājas, un ir laba padarīta darba sajūta.
kas vēl, abi ar T. skatījāmies saulrietu šovakar un es sapratu, ka nevaru atcerēties visus mūsu šī gada braucienos - bija daudz, bet kad bija, kur bija, jau aizmirsu. Milānas braucienu Lieldienas brīvdienās atceros. Aprīlī, augustā un decembra sākumā biju Latvijā. Novembrī Marabejā (Marabella), bet bija taču vēl - vai arī nebija.
vēl joprojām cīnos ar preterito indefinido.
-
0 rakstair doma
- 26.12.18 08:15
- bezmiegs. guļu un gaidu rītu. mēģinu galvā locīt preterito indefinido man pērnajā pavasarī vajadzēja šo iemācīties, bet vēl kaut kā nesanāk -
pensé, pensaste, pensó, pensamos, pensasteis, pensaron, hablé, hablaste, habló, hablamos, hablasteis, hablaron.
He decidido aprobar un examen y por eso tengo que practicar mucho. a esta parte de curso nostotros hemos estudiado mucho el uso de todos los tiempos pasados, sin embargo, de alguna manera, me las arreglé para omitir el aprendizaje pretérito indefinido ... y pretérito perfecto, y pretérito imperfecto: la vida apesta cuando se trata de la conjugación de verbos. Pero puedo hacerlo.
Esta mañana me ha sido en mi balcón estuve escuchando las olas. Entonces abrí la puerta. T. se despertó y fue al baño. él era gruñón porque lo desperté, ¡pero ya son las ocho! ¡Nueve en bruselas!
-
0 rakstair doma