- 30.5.15 20:39
- pasūtinājām Agnesei jaunas brilles. gada laikā no -2,5 uz -4 - visa mammītē atsitusies.
nokrāsoju matus.
maļos savās drūmās domās, mēģinu izslēgties un pārslēgties, pamazām sanāk.
otrdien divas darba intervijas un viena 11. (tā, 11. ir baigais farss, jo tur jau ir viena mana kolēģe, kura strādā).
vēl pa virsu domāju pieteikties strādāt ar Jemenu. tad jau redzēs. tiesa, man nav ne mazākās jausmas par Jemenu. No otras puses, nav nekā, ko es nevarētu iemācīties.
un sāku karu (par aizmugurisko pārcelšanu citā amatā). tagad domāju, varbūt tomēr pārsteidzos. bet, nu, ir kā ir, kas padarīts, padarīts. - 8 rakstair doma
- 30.5.15 21:58
-
no vienas puses traki ka brilles tik ātri pārstājušas rādīt, bet nu - paaugsies un, kad nostiprināsies redze, tad sakoriģēs.. galvenais, lai abas acis rāda ;)
un- diez vai pārsteidzies.. būs labi! - Atbildēt
- 1.6.15 08:28
-
man arī apmēram tādā pašā ritmā redze mainījās līdz tīņa vecumam, kad nostabilizējās un mazliet uzlabojās.
- Atbildēt
- 30.5.15 22:55
-
Tu domā, ka pārsteidzies karot? nē, jo ikreize, kad łauj kādam sev to nodarīt, liek justies nevarīgai.
Intervijas - tas ir forši - palasi savu cv, sapratīsi, cik lieliska esi. - Atbildēt
- 1.6.15 08:27
-
:) labs padoms, tā ari darīšu.
ar karu : paskatījos, ka viņi mani pilnīgi nelegāli pārcēla, jo nevar (saskaņā ar 42(a)) official shall retain his post end of story. mazliet sarkastiski palūdzu, lai tikpat aši pārceļ atpakaļ. - Atbildēt
- 1.6.15 08:30
-
tev taisnība par emocijām. nevarība ir daudz debilizējošāka nekā dusmas. dusmās vismaz kaut kāds spēks.
- Atbildēt
- 1.6.15 11:21
-
Man vispār vienīgais kārtīgais virzītājspēks ir dusmas. Kārtīgi sadusmojos un gāžu kalnus.
- Atbildēt
- 31.5.15 03:26
-
Nu, lieliski. Pastāstīsti mums par Jemenu. Atcerējos, ka institūtā zinātniskā komunisma kursā prezentēju referātu par Jemenu, ē, par Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku, kura tobrīd, šķiet, kāda Ismaila drošajā vadībā vēl cēla sociālismu.
- Atbildēt
- 1.6.15 08:27
-
:) jap.
es gan tēmēju uz to pašu CSDP. - Atbildēt