- 20.5.15 07:46
- es esmu pilnīgi pārliecināta, ka pa miegam domāju kaut ko ļoti ļoti svarīgu. no rīta, protams, neko nevaru atcerēties, galvā (virs kreisajiem deniņiem) vējš svilpo. auss aizlikta un nāss arī.
pamodos ap sešiem, pabaroju bērnu un sevi, saliku bērnam skolas somu, pat rīta lapas neuzrakstīju.
piepeši atkal sāku justies, ka darāmo darbu saraksts mani piespiedīs pie zemes un nospiedīs, jūtos paralizēta, neko negribās. T. šodien strādā no mājām.
gaidu savas zīda blūzītes no banānu republikas, kuras pasūtināju no savas dzimšanas dienas naudas.
mums arī ir polārā ziema, šodien uzsilšot pat līdz 13 grādiem. man gan patīk, resni evenki ziemā nesalst, resniem evenkiem vasarās grūti. - 2 rakstair doma
- 20.5.15 09:03
-
tikai nevajag, es neciešu karstumu. pie +35 es stāvu un kliedzu nelabā balsī.
tak nedari neko šodien, uzliec mājsaimnieču meikapu un ej apčubināt rozes:) - Atbildēt
- 20.5.15 10:37
-
es no rīta, kā mostos, neies tak vīru un bērnu biedēt.
- Atbildēt