Par melošanu: arī liekas, ka apzināti noklusēta patiesība ir tuvāk meliem. Pašam bija mežonīgas problēmas ar melošanu - pataloģisks melis. Tagad teikt patiesību ir bez maz vai obligāti, dzīves uzstādījums. Man liekas, ka ir tā, ja Tu esi pārāk patiess, kāds Tev melo, lai ir bez maz vai līdzsvars. Iespējams, ka visi spriež pēc sevis - agrāk daudz meloju un tagad pašam liekas, ka visi melo. Šo grāmatu būs jāizlasa.

noteikti izlasi. Pats Harris saka, ka viņu ietekmējis viens kurss Hārvardā - kindla grāmatas beigāš ir intervija ar viņa tā laika Hārvardas profesoru - un, ka tas kurss un lēmums nemelot ir visvairāk ietekmējis viņa dzīvi un padarījis viņu par "labāku cilvēku".

Tā otra Harisa grāmata, ko klausos, ir labākā grāmata, ko esmu lasījusi par tēmu garīgums, arī noteikti vērts lasīt.

Esmu savulaik ļoti aizrāvies ar Budismu. Un es nojaušu, ka tā grāmata ir visai līdzīga, tikai bez reliģiskas ievirzes, lai gan Budismu par reliģiju neuzskatu. Teikšu tā, attālinājos no tām idejām, jo man toreiz gribējās pārtraukt attiecības, kuras bija tikko sākušās, gribējās atmest ar roku lielākai daļai draugu, utt. Man ir tendence ieiet galējībās. Lasot tādu literatūru iestājas miers sevī un ir sajūta, ka esi pati pilnība - neviens nav vajadzīgs. Mani šī sajūta biedē.

es meklēju kaut ko, kur būtu reliģijas elementi (es diez vai mācētu dzīvot bez lūgšanas, piemēram, esmu praktizējusi gadiem), bet bez ticibas apliecības vienīgākajam un vispareizākajam Dievam. Budisms tādā ziņā ir laba izvēle, jo, laimīgā kārtā viņiem nav ticības apliecības (vai arī es pārāk maz par to visu zinu). un es arī negribu nekur piederēt, pat, ja formāli -

par to sajūtu, ka neviens nav vajadzīgs - es tur neesmu tikusi/bijusi. :)

Meklēju grāmatu "How to turn from a spiritual being into money-making machine without an economics and marketing bullshit". Neesi manījusi?

:) nea.
4 hours work weak būtu no šis sērijas.