gulēt uz muguras, miegt acis saulē, ķert saules zaķus, atgaiņāties no draudzēties kāra šuneļa un skatīties, vai kāda pieclapīte nekrīt tieši mutē.

Ceriņziedēšanas laikā pārtieku no ceriņziediem. Bez aizdara.

Bet pirms tam ir bērz-lapu-plaukšana. Zaļa dzīvelīga migliņa.

Un vēl pirms tam ir plaukšanas lietus. :)

Un vēl pirms tam ir marta debesis un kūstoša sniega smarža.

Ak, ak. :p)