- lādidādidā ōda cukuram
- 4.10.13 02:44
- bet vispār, bezmiegs. piecēlos, iedzēru glāzi [cukur]ūdens un iešu atpakaļ gultā. jā, ogļhidrāti, bet aizmigt palīdz. atceros, bērnībā, kad bijām aizraudājušās, vecmamma deva cukurūdeni. vai pilināja balderjāņus uz cukura. un citreiz deva svaigi ceptas baltmaizes galu ar to cukuru, ar kuru pārklāja zaptes burkas zem pergamenta papīra. to vajadzēja sadabūt no aukstā gala, vecātēva darbnīcas, kur koka skapī glabājās zaptsburkas, apsālīts sviests ietūcīts bleķa bļodiņā un vēl šāda tāda ēdmaņa, un kartupeļu kastē stāvēja plikas un nomīlētas lelles. nu, jā. ar cukuru tu cilvēks uzreiz jūties samīļots. laimes hormoni (vai hormonu nesēji) iet lādidādidā, visā ķermenī patīkams atslābums, visi satraukumi un visas bēdas sarūk, attālinās, paliek arvien sīkākas un nenozīmīgākas.
- 0 rakstair doma
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties