- Kad es izaugšu liels es būšu klauns -
- 10.6.03 08:13
- "Es smaidīšu un man uzlabosies gremošana;" - visnotaļ argumentēts pamats, lai no rīta izveltos no gultas un kārtīgi staipoties uzsāktu pamošanās procesu...
"es spurgšu, un manas nastas kļūs vieglākas" - :)))) jāpiezīmē, ka necik daudz jau man nav jānes, ja nu vienīgi rokassomiņa un ambrele :)
"es smiešos, un mana dzīve taps pagarināta, jo tas ir ilga mūža lielais noslēpums un tagad tas pieder man" - burvīgi! - dzīvot es gribu ilgi un dikti! :))) pat tad, kad no rītiem bezdievīgi nāk miegs un mani kauli un skriemeļi (šitādā noskaņā līdz tālākai inventarizācijai nav iespējams tikt) pat roku un kāju pirksti pieprasa neatkarību. A smadzenes - nu jamās prosta guļ, bet kas guļ, tas negrēko.
"Es smiešos par pasauli." - ja nu akurāt neņirdz, kāpēc gan ne? Uz medus mušas labāk ķeras, kā sacīt jāsaka, un ko tik visu nevar ar mīļu smaidu. :))) Vienkārši tāpat!
"Un visvairāk es smiešos pats par sevi, jo cilvēks visjocīgākais ir tad, kad uztver sevi pārāk nopietni." Amen.
Labrīt! :)))) - 3 rakstair doma
- nju nju
- 10.6.03 08:52
-
Lepele
Sveiciens ij palēciens:)
par to klaunu... hehe.. viens mūsu paziņa jau ir klauns -pēc būtības;)
a citādi - no tavas ikrīta "tēvreizes" man dikti noder pēdējais - par pasmiešanos par sevi... Hahahahaha!:) - Atbildēt
- ha!
- 10.6.03 09:37
-
es te kāreiz prātojos par rītarosmes programmas izstrādāšanu:
no rīta pie spoguļa: es esmu laimīga *15
es esmu priecīga *20
es esmu *30
buc - Atbildēt
- Re: ha!
- 10.6.03 21:21
-
:)))) Sasodīti laba doma! :))) Mani kaitina ļauži, kuri sevis žēlošanu mēģina padarīt par sportu un aizmirst, ka pat ja savu parādīšanos pasaulē nevienam nav lūguši, var tak vienkārši būt (var jau arī nebūt) pateicīgi par to, ka vienkārši ir. :))) Mei bī lielākā māksla ir tā - prosta būt - redzēt, dzirdēt, sajust, saost, sagaršot... un priecāties par to visu.
- Atbildēt