Tu par ko?

beidzu strīdēties. eju strādāt.

tas par to, kad pareizi dzemdēt bērnus? :)

jā!
pfu, pfu, pfu.

a-ha. nu tur nav vērts savus nervus bendēt, iesaistoties diskusijā.

tiesa.

un tāpat neko neieskaidrosi. ja jau reiz piedzimi ar p&p komplektā, tad zini, strādāt nāksies daudz un ļoti daudz. sevišķi vēl, ja gribēsi bērnus dzemdēt.

jā nu es par piemēru kaut ņemu savu meitu. nu ja viņa apdzemdētos uzreiz pēc vsk, viņa nekad nestudētu to, ko studē tagad un tur, kur pašreiz studē. viss. viņas kursā neviens no studentiem nav ar bērnu. reti kuram ir nopietnas attiecības, lai vispār varētu runāt un domāt par dzemdniecību. nemaz nerunājot par psiholoģisko gatavību tādā vecumā uzņemties jau atbildību par bērnu. pa priekšu tak jāiemācās pašam ar sevi tikt galā. un no kā ta dzemdēs tajā vecumā? no tāda paša nenobrieduša puiša, kurš studē? nu prātiņ nāc mājās! :D

jā, un studijas no studijām atšķiras. labas studijas prestižā skolā ir pilna laika darbs, ar studēšanu 8 stundas dienā, katru darba dienu. studēt, strādāt un audzināt mazu bērnu ir gandrīz neiespējami.

un vēl man riebjas birku karināšana par vecām dzemdētājām. tā jau ir pietiekami sūdīgi, ka uz katra soļa jātiek galā ar ierobežojumiem, tāpēc, ka p@p komplekts iedalīts un gribas bērnus dzemdēt.

nu tieši tā. meitai pašlaik noslodze tāda, ka pat par darba meklēšanu nav ko domāt - savienot neiespējami. plus vēl par vecumu. 25-30 gadi ir ideāls vecums pirmā bērna dzemdēšanai arī no medicīniskā viedokļa, kad bakalaurs ir jau sen kabatā, ir kaut kāds psiholoģiskais briedums un ir arī šada tāda dzīves skola un varbūt pat darba pieredze un vīriešcilvēks arī jau var būt balsts nevis vēl viens bērns sievietei uz kakla. bet lūk par to jau nerunā - nav izdevīgi to visu tādā rakursā paskatīties. :)

mani visai uzjautrināja Ilustrētā Zinātne, kas publicēja "Izrādās, ka veseli bērni var dzimt arī gados vecākām sievietēm. Pētījumos noskaidrots, ka vēlo dzemdētāju bērni pat ir veselīgāki par agro." no sērijas - mēs paši sevi pārsteidzām:))))

Kādas 8 h dienā, man maģistratūras režīms bija 12 h diennaktī, 7 dienas nedēļā, un kad es nācu uz bibliotēku, Āzijas studenti jau tur pāris stundas bija pastudējuši. Netikai bērnam nav laika, tur pat pašam izgulēties/padzīvot ir pilnīgi neiespējami.
Nemaz nerunājot par to, ka, lai labi studētu, jābūt idejām, un kādas idejas, ja neesi gulējis un neatceries neko no lasītā?

p.s. mūsdienās bērnu dzemdēšana visos vecumos ir briesmīgi neizdevīga.

kad nedomā par mīlestību un tādām netaustāmām lietām, kā kas paliks pēc mums, ko [labu] mēs atstāsim pēc sevis. vieni vienīgi sarežģījumi.

Jā. Tāpēc kaut kādos rāmjos ielikt un spriedelēt, kad tieši sievietei pareizāk (nevis labāk) dzemdēt ir gauži aprobežoti un sievietes pazemojoši.

jā!

Ai, tas nav atrisināms jautājums. Bet ērtāk, manuprāt, ir bērnu radīt tad, kad pašam pamats zem kājām - lieliski, protams, līdz tam brīdim nonākt tādā karjeras posmā, kad var pats organizēt savu darbu un nebūt īpaši pakļautam citu cilvēku režīmam. Bet to jau pat savas dzīves laikā cilvēks reti sasniedz.
Un vēl, es jau laikam esmu teikusi, vismaz man mācības secās (?)/veicās daudz vieglāk līdz brīdim, kad man palika 25 gadi. Bet tas tiešām ir jautājums par to, kur un ko mācīties. Diplomu par grādu nezinu, literatūrā, LU droši vien viena alga, kad, bet ja grib studēt, piemēram, medicīnu Oksbridžā, tad noteikti agri.
Bet visjaukāk, protams, piedzimt ģimenē, kur nav jāraizējas par strādāšanu, var sevi veltīt bērnam un hobijiem un visu mūžu nodarboties ar labdarību un ceļojumiem.

piekrītu, piekrītu.

kur tad kašķis šoreiz?

http://klab.lv/users/eermaniitis/442098.html

ai da nu.. pamet tak.. tā ideja ir tikpat apšaubāma kā maksāt pabalstus un piešķirt prioritātes bezdarbnieku sarakstā no LV izbraukušajiem :P
Un ārpus Rīgas jau ir gana izplatīti apdzemdēties tajos 18/19, kad labākā gadījumā vidusskola ir pabeigta. Un tur neviens nekreņķē pa lieko, jo skola - tb videne vai labākā gadījumā kāda arodene ir pabeigta. Un naudiņas (patreiz 100 ls/mēnesī) ar ir lepnas.. nu uz kopējā fona, ka joprojām dzīvo ar senčīem un saimes lielāko ienākumu daļu sastāda omes pensija..

Tiesa imho līdz tiem 30 būtu gauži vēlami tomēr vismaz vienu piedzemdēt.. neba tāpēc, lai 'plāns būtu izpildīts', bet gan tādēļ, lai pēc 30 gadījumos, ja gribas 1+ bērnus, nav jāražo ik pa pārgadam.. jo nervu šūnas tomēr dzīves laikā neatjaunojas un visu līmeņu šoks jebšu dzīves ritma/redzējuma utt izmaiņas pēc bērna dzimšanas (kas būtībā sakņojas prioritāšu maiņā) var iedzīt depresijā, kur nākamo bērnu laišana pasaulē galīgi nelīdz (kaut karī tuvojies savam ideālajam dzīves modelim ar vīru pie sāniem un pa bērnam pie katras rokas..)

tiktāl man neizdevās sadzīt sarkanās sedziņas pēdas. vēl apskatīšos vēlreiz mājās, ja nu tomēr atgriezusies:)

ai paldies, man jau nopirkās.. (pa 3.80 pati rokās ieleca)

nu, teorētiski tas viss ir pareizi, protams. manā variantā man vienk. nesanāca, gana labu kandidātu pavairošanai satiku tikai, kad man jau bija ap 30. :)

nu varbūt tavā plānā nav vismaz 3 kinderi.. ja nē, tad tak vienalga līdz 30 vai pēc.. problēma manuprāt rodas tad, kad tā akadēmiski izglītotā būtne ar labo karjeru pievēršas bērnradībai (jo plānās vismaz 3 - viena par pašu, otrs par vīru un trešais Latvijai) un pieņemot, ka pirmo rada 30 ar astīti pirms savas 40gadnieces jubilejas attopas, ka dzīve nav izdevusies, jo vienīgais, ko viņa pēdējos 10 gadus konstanti ir darījusi - slaucījusi mazas pakaļas, kam pēc būtības doktora grādu nevajag.. un vispār tās, kas sākušas savos 25-30 izskatās atpūtušākas, laimīgākas, atļaujas doties kādā ka, netīraslnu slēpošanas ceļojumā, aktīvi darbojas un ir laimīgas, kamēr viņai tikai mazas pakaļas,6 gadi negulētas naktis, rindā slimi bērni un dies-nedod kašķīgs priekšnieks..

vīram un dzimtenei nāksies iztikt bešā

Nezinu, man apkārt laikam citādi, bet tās ar to izglītību un karjeru var labāk kontrolēt to, cik daudz un kad viņām jāstrādā, jo viņas vairāk pašas ir priekšnieces, ne padotās. bet man savdabīga vide.

skatoties kādu izglītību un kādu karjeru. man ir laba izglītība, bet kaut kā nav pārtulkojusies labā karjerā.

Nu, man no novērojumiem liekas, ka par to daudz jādomā, jācīnās un jāvelta daudz uzmanības un spēka. Tāpat kā visam citam šajā dzīvē.
Un veiksmei arī drusciņ jābūt, lai iekrīt īstajā brīdī un sakrīt. Un jābūt labam mentoram, kas altruistiski palīdz un virza. Tādējādi - vairāk izņēmuma gadījums, ne princips.

Jāāāāā....!

ēēēēē? :)