- visa! pasaule! balta!
- 15.1.13 07:51
- vakarnakt uzkāpu augšā, paskatījos pa logu un visa! pasaule! balta! zinu, zinu, jums jau apnicis, bet mums šogad pirmais kārtīgais sniegs, biezāks par puscentimetru.
naktī Agnese negribēja gulēt, es ļoti gribēju gulēt un tā kā šie abi ar tēti jau bija sastrīdējušies par tiesībām gulēt mūsu gultā un ģīgas bērnam skanēja pa visu māju, gāju pagulēt blakus. ap sešiem bērns beidza grozīties, rullēties un visādi rosīties un es arī beidzot tiku pie šāda tāda miega.
no rīta izdzinu vīru sniegu tīrīt, bērnu izcēlu no gultas gluži siltu un pusaizmigušu, saģērbu un palaidu līdzi, lai nu tiek... ja vakarā jau būs nokusis, vismaz no rīta būs sniegavīru uzcēlis.
vāru auzu pārslu putru un domāju nu jau gandrīz parastās rīta domas, kā man uz darbu negribās. bet gan jau, gan jau. vakar, brīnumu brīnumi, nemaz nebija tik traki.
jā, un, ja šitā ies, nedēļas nogalē brauksim uz Ardēnām (vai Limburgu) laisties ar ragavām no kalna (T. vēl to nezina, jāsagaida kāds piemerots brīdis, kad viņu šim notikumam sagatavot). - 4 rakstair doma
- 15.1.13 09:43
-
kāpēc traumatisks?!
- Atbildēt
- 15.1.13 11:15
-
ierastas kartibas maina mazliet traume visus mietpilsonus. ja es vinam saku, braucam un tad mes braucam, tas Z.kungam briesmigi boja garastavokli. ja pabridina ieprieks, tad visiem laba oma un miers virs zemes.
- Atbildēt
- 15.1.13 17:00
-
ā, nekādas spontanitātes
- Atbildēt
- 15.1.13 17:05
-
spontanitate ir uz otru pusi. :)
- Atbildēt