iedvesmojos no cibiņa kihelkona nolēmu pievērsties holesterīna samazināšanai. īsiem vārdiem pārstāstot šo, tā būtu tāda apmēram dienasgrāmata, kurā cilvēks laiku pa laikam izteiktu pateicību par visām labām lietām, kuras viņam piešķīrušās (nu, tādas, pašsaprotamas, kā laba veselība, bērns (i), atbalstošs famīlijs, labi draugi, pietiekami daudz naudas, omulīgs jumts virs galvas un tamlīdzīgas labas lietas), atcerētos visus superbrīnišķīgos savas dzīves notikumus, sapņotu par laimīgu nākotni, rakstītu vēstules tuviniekiem un citādi visādi mīļiem cilvēkiem un, teiksim, uz nedēļas nogali atskatītos uz tām lietām, kuras šonedēļ izdevās.

jā. piekrītu ka pateikties ir grūti.
mēs neesam tā mācīti.