es ar brīnos, kāpēc kafūža puisis liek man uz šķīvja to, ko prasu, un vēl novēl labu apetīti. Par ko?

vai ne? tūlīt atnāks kāds un pateiks visādas banālības, ka tāpēc, ka labi izskaties, vai, ka grib tev piecirst kanti, jo tev pareizās apenes kājās un tā un tā un tā. bet reizēm ir tā, ka ne tāpēc un ne tāpēc un vēl arī ne tāpēc, bet vienkārši tāpat. un tad tas nopūš parūku un jumtiņu un visu pārējo. lūk.

Bet jojo, tai taču vajadzētu būt normai, ka laipni izturas.

laipnība ir mazliet vairāk par pieklājību, vai tad ne?

enīvejs, mani tā nebeidz pārsteigt. varbūt tāpēc, ka man pašai tāds šķībs prāts, ka es reti pret kādu (ieskaitot sevi) esmu laipna, hvz.

Jā, tā ir kā Tu saki. Es nez, man kaut kā tās abas vienmēr iet līdzās.
Laikam tādēļ nebiju par to aizdomājusies.

pieklājība + no sirds nākusi labvēlība = laipnība