- 30.3.10 07:59
- pēdējā laika biežākais kompromiss: piecpadsmit/divdesmit minūtes miera un blēņu seku novēršana. laimīgā kārtā blēņas vēl tādas, novācamā mērogā, piemēram, šorīt, nāku ar tikko vārītas putras šķīvi un mans pirms 10 minūtēm vēl tīrais bērns ir izkrāsojis ar krītiņiem visu mordašku un visu žurnālgaldu, mazliet no televizora un pidžamas krekliņa, cik nu tālu ticis klāt. aiz to es domāju, kur man tik mierīga vārīšana.
- 2 rakstair doma
- 30.3.10 09:55
-
izlasīju un vēlreiz sev uzdevu jautājumu - vai kk krāsas vai krītiņi būtu jāpērk jeb tomēr nē :DD
vislaik domāju, ka vajadžetu - attīsta tak un tā (turklāt pirsktiņkrāsas ir good optiok vannai), bet beņķa un galda šamam vēl nav (mamma - čamma), tāpēc ar īsti nav, kur izpausties.. - Atbildēt
- 31.3.10 22:57
-
Ļoti prātīgs bērns!!! Tagad tu saproti vecomammu, viņai mēs bijām divas. Un ne jau tās mierīgākās, vismaz es. Un tad nu viņa sacīja tā: kaut kādas blēņas jau dara, pārlieku kluss, bet tā gribas kādu mirkli miera, pēcāk savākšu.
- Atbildēt