- 7.3.10 18:48
- par nezināšanu: zin', kā i', es taču biju diezgan pārliecināta, ka pirms pirmā pasaules kara bija relatīvi brīva tirdzniecība, relatīvi brīva kapitāla kustība, relatīvi brīva darbaspēka kustība un tā un šitā, kas viss kopā nozīmēja growth, growth, growth un welfare, tb., ekonomikas zelta teļu, un aplauzos. izrādās, jau kopš 1870. gadiem nemaz tik rožaini vairs nebija, gan tarifi auga, gan robežas migrantiem taisīja ciet, un zelta standarts arī šur un tur šūpojās. tomēr growth un labklājības pieaugums tāpat notikās. interesanti, ne?
- 2 rakstair doma
- 7.3.10 20:38
-
Pet
Imperiaalisms ir bik cits ekonomikas modelis :) Ja mums joprojaam buutu pieejama 18xx gadu Aazija un Aafrika, tad mees sev vareetu smuku izaugsmi buuveet tieshi uz protekcionisma pamatiem.
- Atbildēt
- 7.3.10 20:45
-
vai tad? dati sakot, ka koloniālisma ziedu laiki šajā laikā jau ir garām. nav jau vairs 19 gs. sākums, kad briti savu industriālo revolūciju uz no kolonijām akumulētā kapitāla taisīja. ir 19.gs. beigas, straumīte apsīkusi, koloniālie tirgi, kas turētu esošo preču pieprasījumu bez vajadzības konkurēt, relatīvi piesātināti. Vecās pie vecajām, bet jauniegūto koloniju izmaksas esot bijušas lielākas nekā no tām gūtais labums, e.g., maksa par floti un iekarošanas izmaksas lielākas.
secinājums tur apmēram tāds, ka imperiālismam apakšā nav ekonomiskas motivācijas. - Atbildēt