- Par dikti mīlīgām vietējām parašām
- 24.9.09 13:02
- jau nedēļas divas pie vienas kaimiņu mājas stāvēja uzstādīts balts koka stārķis. gāju garām, papriecājos, pabrīnījos, nospriedu, ka jauki izskatās. tā kā vietējiem patīk visādus ģipša lopiņus (zosis, pīles, ponijus un rūķus) izstatīt, par tālākām putna simboliskajām nozīmēm neaizdomājos. nu, lūk, šon' laimīgi atdabūjusi savu auto, rullēju garām un skatos, dzīvžoks nokabināts baltiem un ziliem baloņiem un stārķim knābī iebāzts bēbjveidīgs tīstoklis ar rozā ģīmīti. vai, cik mīlīgs veids, kā paziņot pasaulei, ka kaimiņiem atskrējis puika!
- 4 rakstair doma
- kaimiņmājas mistērija
- 24.9.09 14:19
-
:) jap.
un tomēr kaut kas nav kārtībā ar to kaimiņu māju. saziņkārojos. jo, nu, vidusmēra flāms ir kā vidusmēra latvietis, nīgrs, ne pārāk komunikabls, savā mājā ierušinājies, dziļi sirdī, zemnieks. uz universitāti aizbraukuši viņi mēdz tusēt ar savējiem, kas nākuši no tā paša apvidus vai no tās pašas pilsētiņas. kautrīgi. šitāda publiska izrādīšanās īsti nav flāmu garā. lūk. tagadīt garām ejot cieši lūrēšu uz logiem, moš kaut ko uzzināšu. :) - Atbildēt
- Re: kaimiņmājas mistērija
- 24.9.09 15:50
-
a moš krievi? :D
- Atbildēt
- Re: kaimiņmājas mistērija
- 24.9.09 22:43
-
la la la la
nēģeris! :) tajā mājā dzīvo nēģeris! - Atbildēt