- 6.11.08 11:42
- p.s. Poksi ietūcīju dārziņā, un nekad ritīgi nezūdošā vainas apziņa klāt gan. joptvaimaķ, nu kad man vienreiz apniks pist sev smadzenes, jādzīvo takš arī kādreiz, nevis jājūtas mūžīgi vainīgai, vainīgai, vainīgai.
- 6 rakstair doma
- 6.11.08 12:52
-
jā dzīvot vajag gan.. ne nu gluži 'traļi-vaļi', bet arī kā moceklim nē ;)
- Atbildēt
- 6.11.08 12:53
-
jā, laiks mūv on. čo ta iestrēgusi esmu tamā cietējas lomā.
- Atbildēt
- 6.11.08 13:15
-
par ko tieši Tu jūties vainīga?
- Atbildēt
- 6.11.08 13:19
-
ka neesmu pietiekami laba mamma. ka lieku bērnu dārziņā, kad man pašai vajadzētu viņu auklēt. ka viņai dārziņā grūti. ka viņa raud. ka es viņu neredzu. ka viņai manis (un man viņas) ir par maz. ka viņa taču vēl ir tik maziņa un es viņu pametu. ka viņai vienai jātiek galā. ka viņa atnāk vakarā mājās un viņai ir zilumi un es neesmu bijusi klāt un viņu samīļojusi un sapūtusi. tādas visādas lietas.
- Atbildēt
- 6.11.08 13:30
-
nuja. :)
- Atbildēt
- 6.11.08 14:46
-
klau, varbūt vari sarunāt ar audzinātāju, ka viņa safilmē, ka Poksim b/d patīk un ka viņa neraud tur?
vai arī vari sarunāt, ka kādu dienas vidu atnāc paskaties pa kluso - Atbildēt