Gribēju jau ierakstīt, ka sēdēt ar pliku dibenu uz akmens trepēm nav lāga, bet pēkšņi nez kādēļ man atmiņā uzpeldēja sekojoša dzeja:

"Nesēdi, draugs mans,
Vakarā un trepēm
un neveries zvaigznēs -
Viņas ir līdzīgas dzejniekiem,
Kuri spīd tik pēc nāves"..:)))P

Jauku dienu:)

absoluuti siiklaacisks svejciens ar cepumiem no manis.... ;)


es tas pac!
buch!
murrrr... ij lentiite mateljos... ;)

vaj driixt Tefi pie draukiem pieraxtiit? .......

:))) Aga... Sajutījos samīļāts ij saglaimots!

Me te ar medusmaizi niekājas! :))) Gribi? :***)

Aga. :))) Bet pērkons taču jau bija! Tas, kas mani pārsteidza, bija, kā šeit akmeņi sasūc mitrumu... :))) Jebšu mana ziemeļpuse ir labs katalizators? :)