Da nu beidz, tur taču tās asisnis ir tik uzskatāmi butaforiskas, ka pat cilvēkam ar diezgan dzīvu iztēli, par kādu es sevi atļaujos uzskatīt, bija ļoti grūti kaut uz mirkli sevī izsaukt riebumu vai bailes. Tikai klusa ķiķināšana un sajūsma par Tūrmanes lunkanību.