Vakar cibā uzzināju, ka sīks lācis aka Zane ir mirusi. 18.maijā, ja gribam būt precīzi. Enīvejs, dusi mierā, draugs, es par tevi paraudāšu (un Blusu un sevi un visu pārējo) un dzīvošu tālāk. Šajā vilcienā tavs rumpīts tevi pievīla.
šorīt uz skolu ejot uzvilku Agnesei cimdiņus. ar visu to roķeles dāmai bija nosalušas un deguns zils. un vēl, izrādās, dīvaina optimisma uzplūdā esmu meitai nopirkusi grāmatiņas flāmu valodā. atceros, ka skatījos pasūtīšanas orderi un domāju, šīs nepasūtīšu, jo kurš gan viņai tās lasīs priekšā. tomēr esot pasūtījusi. ai, labi, paldies dievam, ka eksistē google translate.
saraustīta un traka diena. noraudāts rīts, steidzīga pēcpusdiena, pavisam nejauši satiktu cilvēku laipnība, pazudušas atslēgas, atrastas atslēgas, sakārtota individuālā studiju programma - pa lielām šaibām, laba diena. tagad tikai nogurums tāds it kā visu dienu būtu grāvji rakti.
enīvejs, no vakardienas šodienā palika: paypal samaksāt rēķinus piezvanīt mammai grīdas extended mājkopība (gribu nomazgāt un ieziemot logus) izpētīt baseinu nedēļas nogalei atšūt biksēm galus