- Ne par ko
- 13.6.03 08:20
- Skrēju cauri savām bērnības mājām, kalnup pa putekļainu lauku ceļu, pāri tikko sadīgušu biešu laukam, pie suņiem, no kuriem man savādā kārtā nebija bail, un zvanīja modinātājs.
Turpmāk fizo pārcelšu uz sapņiem!
Vakar noskatījos "Stundas". Patika. Bet es neraudāju. Vai vajadzēja? Nezinu, visi darīja tā - kur palikusi mana empātijas spēja?
Iekšpagalmā izplaukusi magone - pirmo reizi redzu kautrīgu magoni - un liepas zied, tikai trūkst kaut kā tajā ziedēšanā un smaržošanā - man tas neliekas "pa īstam". Un tad man pieleca - tur nav bišu sanēšanas!
Un vēl - iztēlē krāsas bal! :) Help! - 4 rakstair doma
- 13.6.03 09:11
-
Lepele
a šito es esmu dzidējusi no ārzemju ciemiņiem - Latvijā viss dikti smaržo... ziedi, dārzeņi, augļi... attiecīgi secinu, tur, pie viņiem -TĀ nesmaržo:)
"tautas dziednieki" un energētiķi apgalvo, ka tas tāpēc, ka Latvija esot kaut kādā enerģētiski stiprā zonā.. pvz.. bet principā man PO, kāpēc.. ka tik smaržo un ka tik es še vēl dzīvoju:))
pierodi, mīļā.. un ģenerē smaržas klāt pati, no atmiņām... - Atbildēt
- 13.6.03 10:12
-
bet raudāt jau nevajadzēja:))))
- Atbildēt