Kreses! Kā man patīk.

Man arī ļoti, ļoti

Nesaprotu, kāpēc es viņas nestādu. Laikam vienugad iestādīju, bet briesmīgi izstīdzēja man. Vai nu šķirne bija nepareiza, vai saules par daudz. Krāšņas un smaržīgas atmiņas no bērnības gan.

Ā, es pie savējām tiku pateicoties gādīgajam A., viņš bija sasējis pilnu kasti un pašam jau jūlija sākumā bij' jābrauc uz Latviju. Kresēm kāpt gribas un piestīgot visu pasauli. Nesen izpiņkerēju stīgu stīgas un atsēju, lai vijas uz augšu. Man balkons ziemeļu pusē, tikai vakara saule iespīd, aug griezdamās. Zied arī.
No bērnības nē. No bērnības kliņģerītes un lauztās sirdis, un ozoliņi ar astoņstūrainiem zvaniņiem, un tad vienas bēšīgas ar apaļiem vidučiem un īsiem stariņiem kā saulītēm, un ķeizarkroņi, protams.

Jā, vēl kliņģerītes un atraitnītes. Un salvijas, kuras man it kā nepatīk, it kā patīk, vēl šodien nezinu:) Arlabunakti:)

Un pujenes pavasarī, tādas ar skudrām. Un rozā vilkābele.

:))))
un maartinjrozes ar :)

klau, nu kad beidzot parunasimies?

vai tad es atkal kaut ko sasolīju?

Klau, man novembra otrā pusē jābrauc uz Normandiju, Caen. Tā pilsēta laikam ir nejauka. Bet ienāca prātā, ka pie reizes, ja jau ceļu maksā, varētu dažas dienas palikt kaut kur pie jūras, tādā ziemīgā, tukšā kurortā paskumt:) Kartē vistuvākā vieta izskatās Cabourg. Tu par to kaut ko zini? Esi bijusi? Labprāt uzrakstītu Tev @, bet neesi uzrādījusi. Ja vari - atraksti man uz skuka@navigator.lv, tikai - ja uzraksti, tad pasaki to arī šeit, Cibā, jo tai kastītē es ļoti reti ieskatos:)