Es pat bišķiņ apraudājos no prieka, un smaidu kā dura. :)

es kaa dura staaveeju Vecriigas viduu un balsii no prieka bimbaaju, kad ieraudziiju sen neredzeetu Miiljumu (Sievieshcilveeku ar lielo S) naakam man pretii ar jau pamanaamu punci, peec tam, kad vinja padsmit gadus bija ciinijusies par to, lai buutu un visi dakteri sho gadiijumu bija atzinushi par pavisam bezceriigu....

vinjai ir divi siiki.... ;) .... un veel joprojaam vinja ir Miiljums.... lai gan Somijaa jau vairaakus gadus...

Es iešu aplēkāt trīs reiz uz kājas apkārt balkonam, citādi nekur nevar likties!

:)

palec par mani arii, es taga nevaru - siikam peec potes temperatuura un cieminji sanaakushi... ;)

:) Aizsūti ciemiņus palēkāt ar mani kopā, hopsā, hopsā, bums, bums, bums! :)

:) Bučas, turies!

cieminji businesu ar manu viirieti biida... ;) shovakar nebuus leceeji... bet taa vispaar - puiks uz goda ... :)

Jā, to nu es saprotu:))

Wīīīīīīī!!! :)

Nekad neesmu varējusi saprast, kāpēc aiz priekiem jāraud. Vēl es raudu aiz dusmām, un, ja žēl. Un arī kad sapriecājos, tad acis slapjā vietā. :) Jocīgi, vai ne?