Nē, amālij, Rīgā, kā saka mana mamma, ir tikai putekļi un dūmi.

Tu nesabēdājies, labi? Kad runā par tādām smalkām lietām, kā skolotāju algas, profesoru algas, mediķu algas, gaudot gribas kā kucei uz pilnmēnesi. Un tomēr, es zinu, būs labāk. Ja salīdzina ar to, kas bija pirms gadiem 7-10, jau ir labāk, tikai tas kaut kā piemirstas. Ai, nu negribu moralizēt. Tā sajūta, ka sēdi ar pliku pakaļu nātrēs un uz galvas stāv pārtonnīgs bluķis, ne piecelties ne pagrozīties... Tu tiksi galā, es zinu. Un nogurusi arī esi, es zinu. Drīkst, es rociņu paturēšu?

Es jau sen par to nebēdājos, bet rociņu tu vari turēt, ja gribi:)
Ja mēs ar TRZ ik pa laikam nepakašķējamies, tad ir tāda kā bada sajūta, tāda kā nieze;) Bet līdz šim mums vienmēr izdodas beigt draudzīgi - šī reize arī nebija izņēmums.

Gribēt gribu. :) Turu. :)