- 7.7.04 11:51
- Es tagad esmu kā Lāsmiņa nedēļas bērnudārzā, kura sēdēja uz soliņa zema pie dzeltenā krāsā nokrāsotiem koka skapīšiem, katram sava drēbēm, mans bija ar uzzīmētu ķirsi, un teica, es esmu smuka kā maza princesīte, man viņa nelikās smuka nemaz, bet smukāka tomēr par mani, viņa nebija apaļa un maza kā izvirpota bumbiņa un bija gadu vecāka par mani un nemācēja vēl lasīt, un vēl viņa teica, ka laikam patīkot Sandrim, re, kā viņš uz mani skatās, un ar mēlīti sārtu nolaizīja no deguna notecējušu un virslūpai piekaltušu puņķi. Bērnudārzā man bija bail piečurāt gultu un guļamistabā mēs gulējām kādi trīsdesmit, gultiņas bija garās rindās, es nevarēju gulēt, skatījos kā citi guļ miegā cits mierīgā, cits nē, un ilgojos pēc mājām, kur vecāmamma dzīvo, ne mamma.
- 7 rakstair doma
- Re: Es nevienam neteikšu!
- 7.7.04 13:44
-
Ford Madox Brown
noslēpums.
pagaidām! - Atbildēt