man otradi, es domaju, ka blakus krievijai dzivot ir ka sedet uz pulvera mucas ar laika degli.. sobrid.

Ir jau, bet tas vairāk ilgtermiņā, kaut kā ikdienā varbūtība, ka mani noslaktēs kāds džihādists, jo atradīšos nepareizajā vietā nepareizajā laika, uztrauc krietni vairāk, nekā tas, ka Krievija pēkšņi iebruks. No otras puses, ne viens, ne otrs netraucē baudīt dzīvi, ja gadīsies, tad gadīsies. Ko tur daudz - nodzīvošu 30-40 gadus mazāk, nekā biju rēķinājies, bet ne jau baiļu dēļ beigšu apmeklēt publiskus pasākumus u.t.t.

qué será, será (dorisas dejas balsi).