- living dangerously
- 11.10.23 10:03
- Šovakar cilposim uz Gudeli klausīties ērģeles. Veinu Maršalu (Wayne Marshall), kurš drebinās ērģeles arī džeza ritmos. Programmā paša improvizācijas, Egers (Ager), Beikers (Baker), Kušero (Cochereau), Bernšteins. Gaidu vakaru. Faktiski nevienu, izņmeot pēdējo, neesmu klausījusies, kur nu vēl koncertā. neesmu moderno laiku cienītāja - man liekas pēc klasicisma cilvēki pārlieku sāka skatīties paši uz savu nabu un gremdēties paši savās izjūtās... un daudz ko ar šo pazaudēja. jo, nu, ja godīgi, kas gan tik interesants ir paša nabā - izmisīgi dzīves jēgas meklējumi? neirotiskas ciešanas? vēl mazliet neirotisku ciešanu?
- 3 rakstair doma
- 11.10.23 12:01
-
iespeja atrast atbildes un izbeigt ciesanas, vismaz savas personigas !!
- Atbildēt
- 11.10.23 13:01
-
oi, es par mūziku. mans mīļākais periods ir baroks. nu, un vēl klasicisms.
- Atbildēt
- 11.10.23 13:03
-
starp citu, ļoti pat iespējams, atnākšu mājās un nospriedīšu, ka kļūdījos. es klausījos Bernšteina Kandidu, un man patika, tā ka visi vārti vaļā.
- Atbildēt