- 58.diena
- 16.5.20 16:54
- atnācu no pastaigas, parunāju ar mammu pa telefonu, mamma, paldies Dievam, sveika un vesela (bet, nu, bailīgi, bailīgi) nomierināju satraukušās radu tantes (kuras raksta man, nevis zvana mammai), pakašķējos ar T. un izslēdzos uz gandrīz trim stundām. diena vakarā un vairs nekādu jautājumu, ko darīt, ezim skaidrs, ka neko. nu, labi, varbūt padzert tēju no jaunās krūzītes.
T.izlūdzās dīķa tīrīšanu rīt. es gan ķepurojos un spirinājos, bet tad apdomājos un piekritu, mīļā miera labad. - 5 rakstair doma
- 16.5.20 17:58
-
mūsu mājas ir kilometri trīs no manā pirmajā un vienīgajā pamatskolā ierīkotā mārsnēnu pansionāta.
- Atbildēt
- 16.5.20 20:27
-
vai ne. es jau piedraudēju mammai marta beigās, lai sēž mājās, jo, ja saslims, es pie viņas netikšu, un uz bērēm arī netikšu -
bet pie vecās skolas/pansionāta ir daudzdzīvokļu mājas blakus, kurās dzīvo cilvēki, kuri iet uz vienīgo veikalu ... un tā tālāk. - Atbildēt
- 16.5.20 20:33
-
Birjuza
Jācer, ka cilvēki uzvedīsies max prātīgi un piesardzīgi. Principā tur jau jebkurš šobrīd var būt saķēris, vairāki darbinieki tomēr. Tas nozīmē viņu ģimenes u.c., mazmiestā tas ir milzu apjoms.
- Atbildēt
- 16.5.20 20:43
-
jā, uz maz-miestiņa izmēriem tie četri slimie darbinieki ir 1% iedzīvotāju. vai mazliet vairāk.
neko jau darīt tāpat nevar, atliek vienk. sēdēt mierīgi un elpot dziļi. :) - Atbildēt