- 6.5.20 19:16
- stulba, smaga diena. iziešu pastaigāt, izvēdināšu galvu, salasīšu trūkstošos 5000 soļu, tad vēl pastrādāšu.
kaimiņš kaut ko acetonē, smaka iegāzās pa logu, tūlīt saostīšos un būšu laimīga.
bet tā, manā ieliņas galā bija divi tukši zemes gabali, viens, kokiem aizaudzis, pretim mūsu ielas puses logiem, blakus burvīgai kotedžai, otrs, tūlīt pie ieliņas stūra ar rožu krūmiem apaudzis. kaimiņu tantuki apmira, mantinieki sadalīja zemi uz pusēm, burvīgo kotedžu ar salmu jumtu nopirka kāds skarbs onka ar bmv, izrāva krūmus, iestādīja pampu zāļi, nomainīja jumtu ar kaut ko salti pelēku - sabojāja peizāžu. zemes gabalu blakus kotedžai, kurā auga bērzi un liepas, nopirka armēņu ģimene (viņējo acetonu es tagad ostu), uzcēla māju. to, kurā rožu krūmi - to nopirka attīstītāji un piecēla neglītu māju un pārdeva grieķu ģimenei. tā paiet pasaules godība. vienīgais, par ko var būt drošs šajā pasaulē, ir, ka viss mainīsies. - 0 rakstair doma
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties