- 9.6.16 06:21
- pēdējais eksāmens un tad varēs sākt gatavoties nākamajam.
es nezinu, vai es gribu. patiesībā, es negribu (tos nākamos eksāmenus). un rīt iešu vingrot, vairs nevaru izturēt, kopš latvijas brauciena neesmu sporta zālē bijusi. to jūt, palieku ļoti trauksmaina.
lasu to pašu gramatu par PTSD, ar ekskursiem grāmatā par vecmāmiņām:
""Stop fussing. You sound like your mother. Do you have a lighter?"
"I am seven!"
"How long are you going to use that as an excuse?"
"Until I'm not seven any more?"
Granny mumbles something that sounds like "Not crime to ask, is it?" and continues riffling through her pockets."
abas labas, pirmā "The body keeps the score..."
otro es piesaucu vakar " My grandmoteher sends her regards and..." - 2 rakstair doma
- 9.6.16 07:27
-
Pamest nevar?:) Tev to ļoti vajag? Tas ir būtiski, lai piepildītu mērķus un justos laimīga?:)
- Atbildēt
- 9.6.16 07:41
-
ļoti nopietni apsveru. tie nākamie eksāmeni ir kārtējais konkurs uz auditoriem. pirmkārt, audits nav mans sapņu darbs, otrkārt, man glužī labi pietiek ar tagadējo.
no otras puses, kā intelektuālo trenažieri - par ko neizmantot - - Atbildēt