Njā. Par šo es brīvdienās domāju, meklējot cēloņus, kāpēc abas puses, es un māte, esam uzmetušas lūpu. Mātei šķiet,ka viņa neko no manis nav saņēmusi, man šķiet, ka es, un tā tas viens no otra rodas.

patiesībā jau turpinās paaudzēs.

man pēc savām kreizī attiecībām ar savu mammu liekas, ka viņu paaudze bērnus dzemdēja ar domu, lai bērni par viņiem rūpētos, kamēr mēs pa vidu (jo mums ir paveicies un mēs dzīvojam paaudzē ar kontracepciju un maķenīt mazākiem sociālajiem un ekonomiskajiem aizspriedumiem attiecībā pret sievietēm) liekas, ka mums jādot bērniem un tā ir pareizā lietu kārtība. vērtību sadursme, tā teikt.
manam māmumulim, es jau pie str. ierkastījos, piem., liekas pilnīgi normāli izsuakt mani no briseles (manā dz.d.), tā kā lai kopā dzimšanas dienu nosvinētu, kas izpaužas, ka es palīdzu sariktēt viņas dz.d svinības un apkalpoju pie galda - voobšem - vienas vienīgas vilšanās uz visām pusēm -

jā. tas arī. no otras puses, nekad nemanīju, ka vecmāmiņa paģērētu, lai par viņu rūpējas. bet iepriekšējās paaudzēs vispār bija tikai darbs, darbs, darbs.

Un vēl, ja runājam par zīdaiņiem, abi dēli saņēma uzmanību un atbalstu vienādā devā, tak viens ir psihs,otrs nav. Te kaut kāda ģenētika tomēr guvusi pārsvaru.

psihs nozīmē bez sirdsapziņas vai psihs nozīmē nervozs, neirotisks, emocionāls? ja pēdējais, mind you, viņš arī ir ļoti talantīgs - vismaz pēc zīmējumiem spriežot. mums visiem savas dispozīcijas un tā... + puspusaudzis un drīz būs pusaudzis, + paskaties vai kaut kādi bezglutēni un tā nepalīdz viņam menedžēt uzvedību un garastāvokli? kihelhonna par šo vairāk zina -

neirotisks, emocionāls, var visu izspārdīt pa gaisu, ja uzdots nepatīkams mājasdarbs, kaut kādās savās kļūmēs vaino visus pēc kārtas, totāla lūzera pozīcija (kā sacerējumā par svētkiem "manos svētkos vienmēr viss noiet greizi")
es sevi mierinu, ka daudzi ģēniji bija traki

viniem (sikajiem), protams, visiem iedzimtais temperaments / nosliece uz neirotiskumu + pieres daiva attistas lenam, patiesam, lenam, visiem. tikai pec divdesmit un ta -

man agnesei ari biezi viss ir pilnigi slikti. es sevi taja laika atceros + palasu vecas dienasgramatas dzive = viena vieniga bedu leja. vecakiem esot uzdevums palidzet atpazit emocijas + ja sanak, palidzet ieraudzit kaut kadu perspektivu, perspektivas sajutu, tip, noradit, kas labs. un ar psihajiem pareizais gajiens ir dabut kaju durvis, tas ir, panakt, lai vins paklausa kaut kama viena mazina, tipa, mazliet pec vetras piedavat mutautinu ar ko gimi noslaucit, tad glazi udens un tad paprasit lielakas lietas, to ko ieprieks negribeja darit.