atkal atkalu es vēlos
ābolus iesalušus sniegā
tavas rokas siltos cimdos
manas plēstos, trīcot pirkstiem
ābolus iesalušus sniegā
tavas rokas siltos cimdos
manas plēstos, trīcot pirkstiem
tāda viena vienīga ziema
kas nekad neapžēlos
kā māte kas uzdot pa nagiem
kad velc baltu čūsku aiz astes
un kaut kur tepat aiz sienas
vēl baltāks janvāris spīgo
tas ejot neskaita dienas
un neraud par nemainīgo
atkal atkalu es vēlos
tavas rokas siltos cimdos