Es izeju no Entre Campos stacijas, man austiņās skan Svilpojošs vējš Jēkaba Sīmaņa izpildījumā, bet vēja šeit nav, tikai nedaudz putekļu, ceptu kastaņu un tabakas smarža. Kaut kur netālu skan policijas sirēnas, velns viņu zin, ko viņi visu laiku taurē. Un taurē civilie, ātrie un pat kāds vietējais šamanis aiz mana loga šodien gāja pa ielu apāvis ziemas jaku plus divdesmit grādos, stūma riteni un taurēja dīvaina paskata svilpē. Būs jānoskaidro vai tas ko nenozīmē. Vai varbūt vienkārši kārtējais pasaules gala priekšvēstnesis.
Šodien es cīnījos ar ķirzaciņu. Vakar vakarpusē atklāju, ka ne es viens esmu nolēmis te apmesties uz dzīvi - mani krietni izbiedēja neliels smilšukrāsas gekons, kas dzīvoja aiz mana lielā puķu poda, kurā taisos stādīt dilles (kuru te nav), ķiršu tomātus un salātlapas. Izeju uz balkona un tāda kā neliela nojauta kreisās acs kaktiņā, ka kaut kas it kā būtu aizspurdzis balkona stūrī, bet drošs neesmu. Eju skatīties, pabīdu puķu podu un aizspurdz atkal, tik šoreiz redzēju un pats aiz bailēm gandrīz no balkona nolecu. Nu no čūskām man bail, jā, atzīstu, bet par gekoniem man nav drošas sajūtas. Viņi tik ātri, ka te tu viņu redzi, bet nākamajā milisekundē viņš var jau būt tev aiz bikšu staras un vēl pēc milisekundes čukstēt tev ausī, ka tas ir viņa balkons. Bet man gribas domāt, ka mans, tāpēc šodien ar garo slotu centos ar viņu sarunāt, ka viņš ies pie kaimiņiem. It kā sanāca, bet tāpat ikreiz pīpot ejot pārbaudu.
Divas nedēļas šeit un sniega nepietrūkst.
Divas nedēļas šeit, mazliet pietrūkstat jūs.
Šodien es cīnījos ar ķirzaciņu. Vakar vakarpusē atklāju, ka ne es viens esmu nolēmis te apmesties uz dzīvi - mani krietni izbiedēja neliels smilšukrāsas gekons, kas dzīvoja aiz mana lielā puķu poda, kurā taisos stādīt dilles (kuru te nav), ķiršu tomātus un salātlapas. Izeju uz balkona un tāda kā neliela nojauta kreisās acs kaktiņā, ka kaut kas it kā būtu aizspurdzis balkona stūrī, bet drošs neesmu. Eju skatīties, pabīdu puķu podu un aizspurdz atkal, tik šoreiz redzēju un pats aiz bailēm gandrīz no balkona nolecu. Nu no čūskām man bail, jā, atzīstu, bet par gekoniem man nav drošas sajūtas. Viņi tik ātri, ka te tu viņu redzi, bet nākamajā milisekundē viņš var jau būt tev aiz bikšu staras un vēl pēc milisekundes čukstēt tev ausī, ka tas ir viņa balkons. Bet man gribas domāt, ka mans, tāpēc šodien ar garo slotu centos ar viņu sarunāt, ka viņš ies pie kaimiņiem. It kā sanāca, bet tāpat ikreiz pīpot ejot pārbaudu.
Divas nedēļas šeit un sniega nepietrūkst.
Divas nedēļas šeit, mazliet pietrūkstat jūs.