...Some Piece of my life ..

A: tu ej gan uz savām, gan arī uz citu lekcijām?!
M: jā!
A: dīvains cilvēks. es pat uz savām neaizeju.

1) biju losene un kādu brītiņu nebiju rādijusies attiecīgajā vietā... protams, vakar, kad es nolēmu beidzot apmeklēt šo jauko iestādījumu pēc visiem nelietības likumiem man bija veseli divi pārbaudījumi. nebija jau nekas traks, bet nu tomēr Jheina saprata, ka tā darīt nav labi un ka tuvākajā laikā nekas tāds neatkārtosies.

2)vakardienas pastaiga izvērtās diezgan interesanta. devāmies tepat uz Mārupi. izložņājām visas iespējāmās mazās ieliņas, pat aizstaigājām līdz kaut kādam mežiņam (pilnīgā tumsā), gājām pāri smirdupītei, pār kuru veda tiltiņš, kas vairāk izskatījās pēc nelielas dēļu čupiņas nevis tilta. interesanti bija, kā jau vienmēr.

3) gribējām uztaisīt vienu jūtīgo vakaru - noskatīties kādu raudulīgu filmu. Muolen Rouge. Nekas nesanāca, jo pašās filmas beigās, kad visām jau rokās bija salvetes un tūlīt, tūlīt bijām gatavas no sirds izaraudāties, filma noštopējās. iemesls vēl līdz šim nav zināms.

[0:27:41] K says: nu kaa jums tur.. beidzaat kojas aardiit?
[0:29:56] A says: mēs? un ārdīties? tās tak ir divas nesavienojamas lietas :D
[0:30:17] K says: :D :D :D :D :D
[0:30:26] A says: nē, nē. šodien mēs tā prātīgi.. :D
[0:30:28] K says: :D
[0:30:28] K says: (angel)atradushies

man patīk pārmaiņas. man tās nenormāli patīk. es nerunāju par kaut ko konkrētu, bet gan par vispārējām lietām. es dievinu, kad manā dzīvē notiek kaut kas jauns!
es zinu, ka lielos un nozīmīgos notikumus savā dzīvē veidoju un bīdu es pati, bet... paldies, ka man apkārt ir tik jauki un forši cilvēki, kuri palīdz radīt man šos notikumus.
nelielas pārmaiņas, bet tik un tā... paldies mieriigaa! ;) [i njevolnuijsa. I like it!]

-tagad man ir brāļi - 3 gab./wīīī! (Hektoru ģimene)
-tētis mani nogāza gar zemi un koda man -> tagad man uz katras kājas ir pa lielam un smukam(arī sāpīgam)zilumam un zobu nospiedumi. tāpat viņš sakoda manu maku, sažļambāja manu koju caurlaidi un pārmeta man dažas manas blēņas. (ābols no ābeles tālu nekrīt.. ja ābele nav kalnā. mana ābele acīmeredzot nav kalnā.)
-(nemācies visu no viņas. es nemācos. es jau tāda esmu.)
-brāli, brāli, brāli. radinieki tā neatvadās..
-paldies par dāvanu, kuru es saņēmu ārpusē (tēti, neskaties uz mani tā.)
-satiku vecos, labos pīplus!/wīīī!!!
-gājiens mājup nebija no tiem patīkamākajiem. (ja vēlies vemt, tad ieēd kaut ko, lai nav jāvemj tīrs ūdens/tīrs alkohols.)
-es nemaz nedabūju padejot. (man teica, ka nebija smuka mūzika.)
-kur pazuda paplāte ar maziņajiem?!
-es laikam mīlu Delisnack ēdienu. (paldies, Zeme.)
-es samainīju cepuri pret savu maku, kurš tika izvarots, žļambāts un raustīts. nauda ir vietā, bet man vairs nav lielās māsas bilde. kurš maita, nolādēts, viņu paņēma?!
-un kā vienmēr - ideāla kompānija. (mazie emo cilvēki, es jūs mīlu.)

manas jaukās kameras biedrenītes mani pamatīgi pārsteidza, 00.01 mani apsveicot dzimumdieniņā. galīgi neko tādu nebiju gaidījusi. es biju patiešām pārsteigta, kad visas trīs iesoļoja istabā ar mazu, dzeltenu aploksnīti rokās. visi tie mazie nieciņi, sīkumiņi un vēl tā superīgā kartiņa. tas teksts tur iekšā... mmm, es tiešām biju sajūsmā. tik mīļi!!!
PALDIES!
protams, arī visi citi apsveikumi man ir patiešām sirdij mīļi un tuvi.

p.s. 308. 4EVER!

nav forši.

p.s. es dievinu sava jauā pc tastatūru! pirksti paši slīd pa taustiņiem. mmm... es bez maz vai "ķeru orgasmu" katru reizi, kad uz viņas rakstu. tā it īpaši bija pirmajās dienās. tagad jau esmu pieradusi, bet tik un tā.. ideāli!

aptaujāt cilvēkus? hmm tas taču izklausās tik vienkārši! bet ja tev ir jāaptaujā 196 personas Jelgavā un 204 Rīgā, tad vairs tas nav tik jauki un interesanti. bet ja tev ir patīkams pavadonis, tu vazājies visu dienu "neko nedarot" un tev vēl par to maksā..
ierodoties pirmo reizi kādā vietā, ir pilnīgi saprotami, ja tu nezini, kur doties. kas arī notika mūsu gadījumā. bet mēs esam gudras meitenes. tiksim ārā gandrīz no jebkuras situācijas. [paldies, citadele ;)]
tagad es zinu, kur Jelgavā atrodas autoosta, Svētes iela, Rūpniecības iela (ļoti gara iela!), Raiņa parks, aptieka uz Pasta ielas, kurā strādā ļoti jauka aptiekāre, kancelejas preču veikals/datorsalons uz Lielās ielas, kurš strādā arī svētdienās līdz 19.00 u.c. padarīšanas.
diena bija gara un rītdiena būs tāda pati. dažreiz, lai panāktu iecerēto kaut kas ir arī jāupurē. vai es esmu gatava tam? laikam jau man ir nospļauties par to.


p.s. flaš palika Jelagavā! :D

"Midnight meat train" - tas bija kkas. ārprāc. es tik ļoti biju ieķērusies Ulrikai rokā, ka man sarāva krampi. abas tik pārbijušās un tramīgas..
beigās nelielai atslodzītei noskatījāmies sen neredzēto "Cruel intention".
protams, ka tad, ja plkst. ir 5.00 no rīta un jāceļas ir 10.00 gulēt nezin kāpēc negribas. runas raisās - interesantas, prātīgas, nerātnas.. tika apspriestas visdažādākās tēmas, viss, kas līdz šim netika pārrunāts...
taču lūzuma punkts tomēr pienāca un nogurums darīja savu. plkst. 6.30 abas aizmigām.
šodien devāmies Ulrikas jauno VANS kediņu meklējumos. izrādās, ka 38.kurpju izmērs ir diezgan grūti sastopams. un tas vēl būtu tā maigi teikts. secinājums ir viens, ka īstas latviešu sievietes kurpju izmērs ir 42/43.
arī manas dažas mazās ar skolu saistītās problēmiņas nu ir gandrīz atrisinātas. kas, protams, mani priecē.

p.s. divu dienu darbs un Jheina & company varēs doties nocelt jumtu liepājas "šķūnim" fp. yeah!!

tagad mums par jaunu tradīciju ir kļuvusi naksnīga pastaiga (pēc plkst. 22.00) pa Rīgas ne tiem drošākajiem rajoniem. vienu vakaru, mūsu pirmajā pastaigā, mēs devāmies pa Ziepniekkalna apkārtni, iemaldījāmies sazin kur un, protams, ar nenormālāko zirgošanos un stulbībām mums tomēr izdevās atrast ceļu atpakaļ uz kojām.
otrā pastaiga norisinājās Mārupē, Rīgas pierobežā. bijām tik ļoti aizrāvušās, ka aizmaldījāmies diezgan interesantā vietā, kur ielu malās nav apgaismes stabu un nevienas dzīvas dvēseles arīdzen. vīenīgie ļautiņi, kurus mēs satikām mūs pamatīgi nobiedēja. respektīvi, mēs visas draudzīgi soļojam uz priekšu, kad pēkšņi ielas galā ieraugam kādu stāvam. iedomājos to pašu ļaunāko un sirsniņa nedaudz notrīcēja. sapratu, ka esam četras, bet viņš viens, nedaudz nomierinājos, bet tad pēkšņi sapratām, ka arī no aizmugures mums kāds diezgan strauji tuvojas. viņš izlīda no kkādiem krūmiem, kas atradās turpat ceļa malā. visas iekliedzāmies, bet Ketija no bailēm nezin kāpēc sāka smieties pilnā rīklē :D
vakardienas pastaiga neizdevās tik spriedzes pilna kā parasti, bet vakars pēc tam bija diezgan interesants. pēc pastaigas, kā jau vienmēr, devāmies uz tuvējo veikalu MAXIMA, lai nopirktu kko brokastīm. atgrizāmies kojās un turpinājām jau iesākto filmu vakaru. šoreiz par derīgām izvēlējāmies šausmu filmas Mandy Lane un The Amityville horror. visas sasēdušas vienā gultā, dzeram tēju, graužam ko nu katra izvēlējusies par tīkamāku un trīcošām rociņām vērojam filmu. nobeigums bija tāds, ka mums bija bail līst ārā no gultas un iet ieslēgt gaismu, kur nu vēl iet gulēt pilnīgā tumsā. visas kopistiski aizgājām uz tualeti, saklājām gultas un plkst. 2.00 nolēmām noskatīties kko saudzīgāku un uz nakti ne tik traumējošu - Crosroads :D :D vēlāk, kad visas jau bijām iekāŗtojušās katra savā gultiņā, Anete nolēma bik par mums paņirgāties, pilnīgā tumsā un reāli pretīgā balsī atkārtojot tekstu no filmas: "catch them! kill them!" bet par laimi, man tomēr izdevās aizmigt. kad no rīta plkst. 5.30 Ulrika man prasīja vai es negribu aiziet viņai līdzi uz tualeti, es pusaizmigusi nokliedzos: "ej dirst!" bet nesņēmusi gaidīto reakciju (ka Ulrika atsāsies no manis un liks mani mierā... Ketijas sāka smieties)es devos uz WC. atgriezusies, pēc Ulrikas lūguma es paņēmu savu sedziņu, spilventiņu un iekārtojos blakus viņai...

p.s. ja kādam ir zināma kāda laba filma, vienalga šausmu(vēlams psiholoģiska varianta nevis pārdabisku zombiju un necilvēku uzbrukums zemes iedzīvotājiem), komēdija vai romantiska rakstura movies, labprāt uzklausītu jūsu ieteikumus. ;)

no rīta pamostos kaut cik laicīgi. tam seko gultas saklāšana (kas ceturtdienāš ir nedaudz apgrūtināta, jo mana gultas biedrenei, kura guļ gultas pirmajā stāvā, ceturtdienas ir brīvas, un es nevaru saklāt savu gultu tā, lai viņu netraucētu), ik rīta duša, brokastu biezpiens un dodamies nu jau ierastajās skolas gaitāš. aizeju uz lekciju un saprotu, ka nav jauki,jo bija paredzēts tests, par kuru es diemžēl biju aizmirsusi. kad pasniedzējs man iedeva uzdevumu lapu, es sapratu, ka nu jau galīgi vairs nav labi - ES NEKO NESAPROTU! labi, ka man ir tik jauki kursa biedri! ja Artūrs nebūtu man palīdzējis, es tā arī būtu sēdējusi kā balta lapa.
english leson was great! tā ir patiešām viena no lekcijām, kas man patīk (kā arī ievads profesijā). patīkama pasniedzēja, jauks kolektīvs.
sarunas ar kursa biedriem man uzlabo garastāvokli.

filosofijā es patiešām gribētu ieklausīties un iedziļīnāties pasniedzēja teiktajā,jo man patiešām liekas, ka tas ir interesanti. pirmajā lekcijā viņš uz mani atstāja ļoti labu iespaidu, taču visās pārējāš lekcijās es dzirdu tikai tādu "bla, bla, bla...". ja es vienu brīdi novēršos un iedomājos kko citu, es vairs nesaprotu, par ko iet runa.u n mantas nemaz nepatīk.

līdz otrdienai man ir jāizlasa 50 lpp no Denisa Vilkoksa PR grāmatas, kura, protams, ir angļu valodā. otpirmām kārtām jāsaprot teksts un tad jāuzraksta konspekts 10 lpp. garumā. kā lai es to izdaru, ja grāmatas bibliotēkā vairs nav un vienīgais eksemplārs ir lasītavā, tātad jākopē, kam man diemžēl naudas nav.

gribēju šodien aizbraukt pie krustmātes, nekas nesanāca, jūtos vīlusies. ceru, ka viss atrisināsies un savus plānus varēšu pāŗcelt uz rītdienu.

lai es nenomirty badā man vajag naudu, lai saņemtu naudiņu, man ir vajadzīga izziņa, ka es mācos. tā man jānogādā Liepājā, kur es šobrīd nekādīgi nevaru nokļūt, jo man nav naudas.


kāpēc vienmēr viss atduras pret naudu?!

pirmais tāds reāls strīds ar šo personu. nepatika man tā saruna. man pietiek ar citiem cilvēkiem, kas man lasa morāli. nevajag man arī to dzirdēt no tevis. un vēl TIK stulba iemesla dēļ. pati esmu liela un gan jau zinu, ko es daru un ko ne. ja man radīsies problēmas manas rīcības dēļ, tad savu vainu apzināšos un pati ari tikšu galā ar sekām.

šobrīd jau, protams, viss atkal ir labi. bet man tas reāli nepatika. nebija smuki.

laika apstaaki plkst. 7.00 no riita nebija tie jaukaakie. un ja veel es kaartejo reizi pamostos no kkada debila sapnja, kas mani tracina aara, tad varam uzskatiit, ka riits nav izdevies.
...par spiiti tam, ka man ir jaaiet tikai uz 4. lekciju un muusu liepaajniecu istabinaa kaa jau vienmeer valda jautriiba! he, he!

p.s. jau otrais cilveeks mani nosauc par riidzinieci..diivaini.

varam braukt atpakalj. Andzha viens pats "kustina bruuno". vinjam garlaiciigi. neviens ar vinju nedraudzeejas . he, he!


p.s. draugs, man bija patieshaam liels prieks tevi satikt! ;)

1.vakars - atbrauc mums te viens taads tipinjsh, kurs ciemojas pie vienas taadas blondiines, kuru varam saukt par manu istabas biedreni. protams, ka mees, kaartiigi cilveeki buudami, to arii nosvinam. guleet ieejam tikai ap 4.00, jo visu laiku seezham kojaas un tukshi muldam.
2. diena - visa diena tika pavadita stulbi blenzhot grieztos un njirgaajoties vienam par otru. he, he. man jau likaas, ka man veederaa krampis iemetiisies no visas taas smieshanaas. tad uz mazu briitinju izgajam pastaiaaties, jo muusu jaukais viesis visu laiku muldeeja, ka te aizejot vinja jauniibas gadi. ha!vakaraa bija plaanots doties ciemos pie puikaam uz Andrejsalu, bet uznaaca baigais slinkums.
3.diena - aizbraucaam uz Griizinjkalna skeitparku un sachiem. papriecajamies, kaa pukas smuki skeito, skrituljo un brauc ar bmx. aizdevaamies uz veikalu peec "kkaa", un, logjiski, aakjis bija luupaa. veelaak devaamies uz Andrejsalu, uz "skjuuni". pa celjam gandriiz vai aizbracaam nepareizajaa virzienaa, bet labi, ka laiciigi attapaamies. aizgaajam uz veikalu pakaj veel trim "kkaa" un vakars vareeja saakties.iesaakums bija labs, tad visi izdomaja iziet aaraa pastaigaaties. jaa, nu labi, nav probleemu. tad nonaakam pie diezgan augstas muura sienas un man saka: "lien paari!" un es pieaudzis cilveks arii lienu paari zhogam. aizgaajaam jauki paseedeejam, papljaapajaam. un devaamies atpakalj. pareejo vakara dalju pavadijaam virtuvee tuksojot "kkaa" pudeles un jauki teerzeejot. man patika taa kompaanija. bija labi. plkst. 4.00 triis muusu biedri diemzheel devaas prom. atvadijos un noleemu, ka jaapiebiedrojas pareejiem un jaaiet guleet. bet mana miiljaa, labaa blondiinite, neapmierinaata, ka vinja tika pamodinaata un es arii taisos guleet tajaa pashaa gultaa, kur vinja (ja to vispaar vareja nosaukt par gultu!!!), pieceelas un devaas uz otru istabu. abas kaadas minuutes desmit "lamaajamies" un bljaustiijaamies.un, kad tas jau saaka trauceet pareejaam personaam, muus sadaliija katru savaa istabaa. es taa smuki gulju, kad ap 5.00 vai 6.00 riitaa es saprotu, ka istabaa vairs nesam tikai mees divi. lai nebuutu jaastriidas, kur kursh gulees, es pieceelos un aizgaaju. protams vinji teica, ka gan jau kkaa saguleesim, bet es aizdevos uz otru istabu. kur man tika pieshkjirts tik liels plekjiitis uz matracha,lai es tur novietot vienu savu saaanu. peec maza britinja man tas apnika un es aizgaaju guleet uz zemes. vienkaarshi uz plikas griidas. pamodos, kad kaads vairaakkaart ienaaca istabaa un mekleeja seerkocinjus un cigaretes. tad es sapratu, ka esmu guleejusi, ja taa var teikt, "meeslu chupaa", man atkal piedaavaja apgulties gultaa. cereedama, ka tur buus tiiraaks un eertaaks, taa arii izdariiju. kad veelaak sapratu,ka labaak bija uz griidas... guljot gultaa, kuru mees bijaam iesaukushas par "graavi" es aplipu ar visu to labumu, kas nu tur bija. tas tika nosaukts par "kultuuras slaani", vaardu sakot, pats labums. jebkursh, kas tur ieguljas, noslaanjojas un saslaanjojas ne pa knapi. he, he. peec mums tai dziivokli necik tiirs nepalika. dziivoklis jau baigi jauks un forsh, bet tikai nedaudz deretu piekopt...
lai nokluutu liidz vilcienam, kas respektiivi muus nogaadas maajas, uz centru, naudas tauibas noluukos, devaamies ar kaajaam. viss jau buutu bijis labi, ja aara nebuutu tik neizturams karstums. mans kjermenis tika pakljauts pilniigai dehidrizaacijai un speeku izsikumam. es biju laimiiga, kad ar 6,5l uudens mees abas sedejam vilcienaa (uz trepeem starp vagoniem). maajas paarnaakusi, pirmas, ko es izdariiju, bija dushas apmekleejums! shobriid taisos apeest kaadu nektariinu un raapties augshaa uz savu gultinju "on second floor" un likties uz auss.

p.s. man teica: "ej un njem!" bet ko es daru? protams, nebija jau taa, ka es nedabuju pilniigi neko, bet vakar VISU sanjemt laikam nebija lemts. bet es jau sarunaaju visu, ko man vajadzeja, liidz ar to nekas jau nebeidzas. viss veel turpinaas... (devil)

es it kaa labpraat brauktu uz SAF Talku, bet ne man ir guljammaiss, ne man ir siltas un udensizturiigas dreebes, ne man ir mainjas apavi. vareetu pat teikt, ka man nav nekaa...
bet es patieshaam labpraat brauktu, jo taa man buutu iespeeja iepaziities ar maniem jaunajiem kursa biedriem un vienkaarshi labi pavadiit laiku. man patieshaam gribas braukt.


p.s. kur lai es njemu militaaras dreebes. un es nezinu vai es gribeeshu visu dienu staigaat kirzaas.

hello, my friend!;) what are you doing? I' m driking vodka with my roomates and ventspils guy ;)

man driizumaa buus talka Zaleniekos, kuraa man buus iespeeja vairaak sapaziities ar saviem jaukajiem kursa biedriem. tur buus arii vieteejie zeeni un meitenes. cerams, ka buus jautri. patieshaam gribas, lai taa buutu.

es sapnī redzēju kko dīvainu. nezinu kā tas skaidrojas, bet tas bija dīvaini. sākums bija labs un varbūt pat patīkams, bet vēlāk es sajutu diskomforta sajūtu. un tas man nepatika.

p.s. man gribas to kādam pastāstīt. ir brīvprātīgie?

atbraucu labi. protams, nospiests dibens, tad tāda neierasta lieta - skatījāmies filmu "Pataloģija".žēl, ka tikām tikai līdz pusei. man sāka tā filmiņa iepatikties. tad es atbraucu uz savu jauno mājoklīti, nolieku mantas un mūku prom, jo es tur nejūtos labi. tur ir tāds bardaks. es tur jutos lieka. biju izgājusi pastaigāties 2,5 stundas. apmetu pāris lunķīšus, iepaazinu apkārtni. tad atbrauca mani biedri un es uzreiz sajutos labāk. tagad saprotu, cik labi, ka tev ir kāds blakus, ka neesi viens. iegāju un iepazinos ar savu jauno istabas biedreni (pagaidām tikai vienu. šodien satikšu vēl vienu). sapratu, ka nav tik traki, bet tik un tā gribas uz 308. istabiņu!
pirmādiena skolā pagāja tīri labi. tā kā bija jāiet tikai uz 3. lekciju, varēju ilgāk pagulēt. bet nekāda labā gulēšana nesanāca, jo gulēt otrajā stāvā neesmu pieradusi, gulta man čīkst un plecs tagad ar sāp.


p.s. būs labi! ;)

vēl aizvakar es domāju, ka pasaule sāk iet uz galu, bet tad - dažas jaukas un smaidīgas sejas, daži patīkami vārdi no tuviem cilvēkiem un dzīve jau vairs neizskatās tik traģiska.