![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tagad mums par jaunu tradīciju ir kļuvusi naksnīga pastaiga (pēc plkst. 22.00) pa Rīgas ne tiem drošākajiem rajoniem. vienu vakaru, mūsu pirmajā pastaigā, mēs devāmies pa Ziepniekkalna apkārtni, iemaldījāmies sazin kur un, protams, ar nenormālāko zirgošanos un stulbībām mums tomēr izdevās atrast ceļu atpakaļ uz kojām.
otrā pastaiga norisinājās Mārupē, Rīgas pierobežā. bijām tik ļoti aizrāvušās, ka aizmaldījāmies diezgan interesantā vietā, kur ielu malās nav apgaismes stabu un nevienas dzīvas dvēseles arīdzen. vīenīgie ļautiņi, kurus mēs satikām mūs pamatīgi nobiedēja. respektīvi, mēs visas draudzīgi soļojam uz priekšu, kad pēkšņi ielas galā ieraugam kādu stāvam. iedomājos to pašu ļaunāko un sirsniņa nedaudz notrīcēja. sapratu, ka esam četras, bet viņš viens, nedaudz nomierinājos, bet tad pēkšņi sapratām, ka arī no aizmugures mums kāds diezgan strauji tuvojas. viņš izlīda no kkādiem krūmiem, kas atradās turpat ceļa malā. visas iekliedzāmies, bet Ketija no bailēm nezin kāpēc sāka smieties pilnā rīklē :D
vakardienas pastaiga neizdevās tik spriedzes pilna kā parasti, bet vakars pēc tam bija diezgan interesants. pēc pastaigas, kā jau vienmēr, devāmies uz tuvējo veikalu MAXIMA, lai nopirktu kko brokastīm. atgrizāmies kojās un turpinājām jau iesākto filmu vakaru. šoreiz par derīgām izvēlējāmies šausmu filmas Mandy Lane un The Amityville horror. visas sasēdušas vienā gultā, dzeram tēju, graužam ko nu katra izvēlējusies par tīkamāku un trīcošām rociņām vērojam filmu. nobeigums bija tāds, ka mums bija bail līst ārā no gultas un iet ieslēgt gaismu, kur nu vēl iet gulēt pilnīgā tumsā. visas kopistiski aizgājām uz tualeti, saklājām gultas un plkst. 2.00 nolēmām noskatīties kko saudzīgāku un uz nakti ne tik traumējošu - Crosroads :D :D vēlāk, kad visas jau bijām iekāŗtojušās katra savā gultiņā, Anete nolēma bik par mums paņirgāties, pilnīgā tumsā un reāli pretīgā balsī atkārtojot tekstu no filmas: "catch them! kill them!" bet par laimi, man tomēr izdevās aizmigt. kad no rīta plkst. 5.30 Ulrika man prasīja vai es negribu aiziet viņai līdzi uz tualeti, es pusaizmigusi nokliedzos: "ej dirst!" bet nesņēmusi gaidīto reakciju (ka Ulrika atsāsies no manis un liks mani mierā... Ketijas sāka smieties)es devos uz WC. atgriezusies, pēc Ulrikas lūguma es paņēmu savu sedziņu, spilventiņu un iekārtojos blakus viņai...
p.s. ja kādam ir zināma kāda laba filma, vienalga šausmu(vēlams psiholoģiska varianta nevis pārdabisku zombiju un necilvēku uzbrukums zemes iedzīvotājiem), komēdija vai romantiska rakstura movies, labprāt uzklausītu jūsu ieteikumus. ;)
otrā pastaiga norisinājās Mārupē, Rīgas pierobežā. bijām tik ļoti aizrāvušās, ka aizmaldījāmies diezgan interesantā vietā, kur ielu malās nav apgaismes stabu un nevienas dzīvas dvēseles arīdzen. vīenīgie ļautiņi, kurus mēs satikām mūs pamatīgi nobiedēja. respektīvi, mēs visas draudzīgi soļojam uz priekšu, kad pēkšņi ielas galā ieraugam kādu stāvam. iedomājos to pašu ļaunāko un sirsniņa nedaudz notrīcēja. sapratu, ka esam četras, bet viņš viens, nedaudz nomierinājos, bet tad pēkšņi sapratām, ka arī no aizmugures mums kāds diezgan strauji tuvojas. viņš izlīda no kkādiem krūmiem, kas atradās turpat ceļa malā. visas iekliedzāmies, bet Ketija no bailēm nezin kāpēc sāka smieties pilnā rīklē :D
vakardienas pastaiga neizdevās tik spriedzes pilna kā parasti, bet vakars pēc tam bija diezgan interesants. pēc pastaigas, kā jau vienmēr, devāmies uz tuvējo veikalu MAXIMA, lai nopirktu kko brokastīm. atgrizāmies kojās un turpinājām jau iesākto filmu vakaru. šoreiz par derīgām izvēlējāmies šausmu filmas Mandy Lane un The Amityville horror. visas sasēdušas vienā gultā, dzeram tēju, graužam ko nu katra izvēlējusies par tīkamāku un trīcošām rociņām vērojam filmu. nobeigums bija tāds, ka mums bija bail līst ārā no gultas un iet ieslēgt gaismu, kur nu vēl iet gulēt pilnīgā tumsā. visas kopistiski aizgājām uz tualeti, saklājām gultas un plkst. 2.00 nolēmām noskatīties kko saudzīgāku un uz nakti ne tik traumējošu - Crosroads :D :D vēlāk, kad visas jau bijām iekāŗtojušās katra savā gultiņā, Anete nolēma bik par mums paņirgāties, pilnīgā tumsā un reāli pretīgā balsī atkārtojot tekstu no filmas: "catch them! kill them!" bet par laimi, man tomēr izdevās aizmigt. kad no rīta plkst. 5.30 Ulrika man prasīja vai es negribu aiziet viņai līdzi uz tualeti, es pusaizmigusi nokliedzos: "ej dirst!" bet nesņēmusi gaidīto reakciju (ka Ulrika atsāsies no manis un liks mani mierā... Ketijas sāka smieties)es devos uz WC. atgriezusies, pēc Ulrikas lūguma es paņēmu savu sedziņu, spilventiņu un iekārtojos blakus viņai...
p.s. ja kādam ir zināma kāda laba filma, vienalga šausmu(vēlams psiholoģiska varianta nevis pārdabisku zombiju un necilvēku uzbrukums zemes iedzīvotājiem), komēdija vai romantiska rakstura movies, labprāt uzklausītu jūsu ieteikumus. ;)