Vai nu paģiras vai cenšanās nepīpēt, bet es biju tieši tāda, lai, ņemot tomātus cenā 1,18ls/kg, nepadomātu, ka tos, kas atsevišķi metājas nevarēs noteikt pēc izcelsmes, un ka tie ir dažāda kalibra, dabīgi pie kases, pārdevēja nevarēja atpazīt, saplēsa maisiņu, salika tomātus rindiņā, pateica, ka tie no četriem ir visdārgākie, es teicu, nezinu, ņēmu no tās kastes, šī piedāvā aiziet un apskatīties, es aizsvilos un teicu, nekur neiešu, lieciet tādas cenas kā Jums šķiet, viņa noliek malā, es paceļu balsi un saku, nē, es tos tomātus pērku, tā nav mana problēma, ka Jūs neatpazīstat, Jūs strādājiet, Jums jāzin, ja dārgākie, tad tādu cenu lieciet, viņa nosver, nomet man viņus, es pavisam laipni, lūdzu, ielieciet maisiņā (jo viņa iepriekšējo maisiņu saplēsa), viņa tā izdara, es pasaku laipnu - paldies.
Varbūt arī mana vaina ir, ka es neiedomājos, ka tie tomāti, kurus es paņēmu, īstenībā bija pārsviesti no citas kastes (tur bija kādi 5 veidi), bet tā kā tā pārdevēja nekad man neatbild ar - Labdien - un ieslēdz savu dusmu izteiksmi, tad es nejūtu nožēlu, ka pacēlu pret viņu balsi.

Man garšo tomāti. Bet tie sabojāja man vakaru.


+ nez kāpēc man skaips man nenosūtīja tieši tās ziņas, kuras es ļoti ļoti vēlējos saņemt, bet saņēmu ar 4 dienu nokavēšanos.

Attapos ar mentola Slim cigarešu paciņu, sākās diena (-)
Abrauca L., atnāca S. un mēs aši devāmies uz centru, bet vēl šodien nesaprotu, kāpēc obligāti gājām kājām; pa ceļam lija, drūzmējāmies zem mini lietussarga, kurš dabiski vēlāk saplīsa, mati kļuva par "slikto matu dienu" (-)
Pīpējām aiz stūra Vecrīgā pie Jēkaba kazarmām un bļaustījāmies, un muļķojāmies, tik pat kā nelija (+)
Gājām uz Saeimu, stājāmies rindā, mums priekšā čaloja 4 meitenes, kas pārzināja Daudz (!) valodu, tā savādāk smējāmies par Sevi, lietussargu(+)
Sagaidījām savu rindu, man patika zolīdie Apsargi, sesksīgi vīri melnā (+) nedaudz papīkstējām pie pārbaudes, jo iepriekš vispār bija sajūta - "bēgam prom" (-)
Bolījām redzokļus apkārt, Saeimas plenārsēžu zāle izrādījās Daudz mazāka nekā TV, bet Gundars Daudze ļoti draudzīgs (+) un atkal uzradās tas fotogrāfs un lika sastāties un noknipsēties, arī cita fotogrāfe uzdarbojās un mūs vēl filmēja, un šodien dažas bildes ir ziņās (+)
Gājām skatīties uz maizi, kāda izskatās mīkla mikroskopā, riņķojām pa Vecrīgu, un tad S. paziņo, ka mums visām četrām (!?) vajadzētu (...) neatceros ko tieši; bet mēs bijām trīs :D S. ir iedomu draudzene arī šajā vecumā :D (+)
Lija, lietussargs bija bezjēdzīgs, lēkājām pa bruģi, iepirkāmies, devāmies uz Krastmalu (+)
Dzērām alu, pīpējām un gaidījām savu kārtu Naba Club; devāmies turp; bijām sajūsmā, Brengulis, laba akustika, basi, smēķētava ārā, pagalmā(+) un tad DAS SONNTAGS LEGION izpildījums, izbaudāms!!! kā spēcīga seksa analogs (+++)
Krodziņš Kabata, bezjēdzīgs DJ, neizteiksmīgi cilvēki un ne tieši tie cilvēki, kam jābūt (---)
Ceļš mājās, likās īsāks, kaut garīgais bija zem nulles un sāku jau nest drūmus un lecīgus tekstus ārā, visprātīgākais, ko es varēju darīt, atnākot mājās, aizvērt muti un iet gulēt, un kā šorīt L. izteicās, mans grabuļgredzens izdvesis skaņas "Dzin, dzin" :D kamēr es vilku pār galvu desmit segas (-)
Tagad tikai jāatver maks un jāpārskaita nauda (?)

Atklāts pilnīgs* pavasaris, ar S. sēdēt Dzegužkalna nogāzes augšā uz karnīzes ar vieglām sarunām, vēja vēsmu, ar medalu un mītavu, un S. starp vieglajām sarunām pat uzvilka dūmu (kaut ir nesmēķētāja).

Iedomājies trasi, pelēku, siltu asfaltu saulainā dienā, kas pāriet smilšainā zemes ceļā un kaut kādu monstru uz četriem riteņiem, vaļēju, bez durvīm, ar metālisku drošības karkasu un visādām gaismu un buferu uzpariktēm kā Hammer un iekšā es bez kaskas; garie, gaišie mati sasieti zem galvasapsēja ar miroņgalvas Label tieši pieres daļā, pieguļoša ādas jaka, kājās kaut kas ar' un šņorzābaki un es žmiedzu pa pedāļiem, līkumus izejot pa īso malu, iegājienā uzgāzējot.
Tādas sajūtas man šo pēcpusdien. Ir azarts. Excel pievarēts, saistības oficiālās nokārtotas, gans skolā, gan šur un tur. Ir.




Motogonka* - par godu jaunākajai brāļa meitai par jaunvārdu, vērojot mašīnas pa sabiedriskā logu un sajūsmā ar acīm pavadot skrejošos autiņus, spridzekliski saucot - Motogonka! Motogonka!

kad vējš auro un joņo, bet atdurās pret sienu, tad tev ir omulīgi atrasties aizvējā;
kad tu pa mākoņiem staigā un sper neveiklu soli, ir labi, ka tevi parauj aiz rokas kāds;
kad tu neapdomīgi grāb pēc sveces siltuma, ir labi, ja kāds aizliek plaukstu priekšā;

Ir labi, ja tu ik dienas vari vērot, kā tavi līdzcilēki pieticībā neatlaidīgi iet uz priekšu; kā smejās, kad nogurums uz pleciem nopiedis jau līkus, bet tikai, ja tu izproti tā nozīmi un novērtē, tikai tad tam ir jēga.

rīta dzestrums gan izkliedē galvā tumsonību, gan citkārt izsaldē domas;
pelēki mākoņi citkārt samilzt pāri galvai un saliedē, gan sakopojas kā aizsegs, lai saule neizdedzina ar Gaišumu;
ūdens no krūzes izlīst citkārt, lai to nesasmeltu, gan lai tas nesaistīts aizplūstu prom;

pati reizēm esmu ekcentriska vai haotiska, uzbliežu kādu revolucionāru mērķi Sev, uzskicēju kaut ko ar grafītu vai vecajām labajām guašs krāsām, vai savandu istabu tā, ta kā mana istaba būtu studija, vai apģērbu uz sevis tādus drēbes gabalus, kas bija ar dziļu domu noslēpti skapja dziļākajā stūrī, vai uz galvas saveidoju matu vētru, vai vienkārši apzinīgi darbojos ap saviem pienākumiem, BET tagad es oficiāli jau maija beigās strādāšu pie radošām māksliniecēm, kas rada mākslas elementus ar rokām, es tos pārdošu; šorīt pārrunājām sadarbību pie kafijas tases, tas bija omulīgi un kaut kur klusībā es sajutu radniecību :) Man visu triju dāmu darbi patīk, tāpēc būs pavsiam dabiski patīkami ar tiem strādāt :)

ūdesnpīpe uz segas, kas pārklāta par grīdu, alus, hokejs, jauki, mājīgi, koju burvība, pirms pamešanas :)

Ar kolēģa gādību un uzskatāmu piemēru šodien beidzot izpildīju Advanced Filter, izrādās, es jau biju uz pareizā ceļa, pirmo piemēru pat viņš neprecīzi izpildīja, bet man par to pieleca viena cita fiška un tālāk es visu sačinīju :)
Tik pasniedzēja, lai iesūc limonādi nāsīs!, šodien un rīt atteicās mani pieņemt, kaut man viss, viss ir! Redz, jānākot konsultācijās, nez kāpēc iepriekš gan viņa pieņēma arī 4dienās un 5dienās, redz, kad tagad laika limits, tad viņa vēl vairāk visu sarežģī; viņas tādu pašu principu un garastāvokļa dēļ man viņa atteica 1.kursā, nedrīkstēju ne decembra beigās, ne sesijā kko vēl līdzēt; tieši tādēļ pilnīgā nebūtībā aizpeldēja mans budžets un tāpēc es esmu tur, kur esmu.
Nekas, tagad es jau gudrāka, bet viņai Karma.

Kaut vienu dienu kārtīgi nepīpēts un izskriets krosiņš, paspēts izbaudīt.
Kad tikko ieskrējos, satiku divus puišus/vīriešus - tie pasmaidīja. Gandrīz izskrienot parku, pie Bebra vecā dzīvokļa satiku vēl divus puišus, viens no viņiem smejoties sauca - "Laiks, laiks!" un žestikulēja uz startu, nomurmināja savam draugam - "var redzēt, ka cilvēks cenšas". Apskrēju parkam apkārt, tuvojos otram parkam, šķērsoju brauktuvi un sastapu meiteni, kas man pamāja ar galvu sveicienā. Jau tuvojoties finišam, lēni skrēju gar tramvaja sliedēm un satiku pirmos puišus, kas man applaudēja (!) un nosauca vēl nopakaļ - "mēs jau tevi otro reizi redzam" un pēc gabaliņa atpazinu otros puišus, kas šoreiz tikai pasmaidīja :D