tur ir omulīgi, interesanti strādāt, daudz jaunu, svešu, arī pārsteidzošu cilvēku kā arī spilgtu mākslinieku; pirmajā dienā man garām pagāja trīs līgavas baltās kleitās; netālīt strādāja garkāju klauns, piepūšot balonus un no tiem izveidojot zvēriņus un apzeltītais cilvēks-statuja; pirmajā dienā arī apgrozījums bija labs, neskatoties uz to, ka jumts bija vēja nopūsts, apsargi tur kko krāmējās, bet nāca pircēji + mākslinieces vēl kaut ko stāsta par precēm un sistēmu vispār; vakarā jau bija pavisam omulīgi, jo Dzelzs Vilks spēlēja dzīvajā, turpat sektora kefejnīcā (sun)
tik Antonio ar savu futbolu sāk jau kaitināt, visas spēlēs jāredz un vēl tas draugs kā aste. nogurdinoši. pēc manas asās sms ierasties 5 no rīta, arī nav prāta darbs. dažreiz jau es pielāgojos, bet es gribēšu, lai pielāgojas man vairāk.
otrā darba diena gan nebija diez ko izdevusies, jo lija lietus, vairāk jau smidzināja kādas 4h, pircēji nosaluši kūņājās apkārt un pliksķināja acīm, kad kaut ko stāstīju smaidīja un tik teica: "cik mīļi, cik burvīgi", bet neko nepirka. pārsteidza vecie, sirmu matu garmatainie hipiji; kā arī metālisti, to starp divas meitenes ar viscaur pīrsingotu seju (viena no viņām brutāli nošpļāvās netālīt no stendiem), par kultūru nav ko teikt!
savukārt vakar nopirku kleitu izlaidumam, tieši tādu, kāda man patīk! (taisnība ir, ka sievietēm garastāvokli uzlabo iepirkšanās :) )

cik L. šodien jauka, izeju no BAK aizstāvēšanas un viņa sēž gaitenī, tā tiešām bija seja, ko bija patīkami redzēt :) un tad viņa vēl man pagatavoja vakariņas, tāds jaukumiņš (sun) būtu grēks ar viņu nedzīvot kopā visu vasaru :p

un jā, šodien aizstāvēju baķīti, ņemot vērā mazo apjomu īsajā laikā, tie ir ļoti labi sasniegumi, "7", to pat nokomentēja darba vadītājs: "nu ja var tik īsā laikā sasniegt tik labu rezultātu, ļoti labi!" Un vadītājs bija neviltoti priecīgs par nelielu pateicību par darba vadīšanu - balzāmu un končām :)

esmu panākusi divas vienošanās, kā saka, pati radu savu dzīvi.
daudz saplānots, ir ievirzes, kas lēnām izpildās.
rīt tik normāli bakalaurs jāaizstāv un skolas slogs būs nost no pleciem, tad varēšu pievērsties savai dzīvei ar pilnu atdevi. uz darbiņu arī jau sestdien un svētdien, ir aprite.

piparbodītē "Sirdsmīļā Monika" jau man ienākot pa durvīm smaida un sniedzas pēc tā, ko es parasti ņemu :)

Nodevu bakjiiti, vadiitaajs visu paarlasiija, paraskstiija; veel kas priecee, ka vadiitaajs manu vaardu izunaa pareizi, progress vinjam :)
un mans kompiitis ir salabots, riit jabrauc pakalj :)

šorīt daskrecelēju to lielo baķīgo, nosūtīju, ta jau manīs, ko teiks vadītājs, visādi jau var būt... bet nu cerēsim, ka būs bez starpgadījumiem :)
rīt solās būt silts, varētu aizbraukt uz jūru, tā būtu ideāla svētdiena... jau tagad liekas, ka pēc studijām būs kaudze brīvā laika, jāizdomā kā sevi nodarbināt ar kaut ko prātīgu, izņemot darbu.
man iekšā laikam pulkstenis, kas saka, ka ir sestdiena un jākopj māja, šodien var pat nesteidzoties :)

kad visi tavi vīrieši pabiruši pa malām un nav, kas sasilda, vislabāk ieiet siltā dušā, un neviens tev tad neuzmācās ar savu "atslābinājuma" paveidu;

ja es negribu būt par nastu, negribu karāties kaklā un patērēt resursus un izvēlos spert soli nostāk, attālināties... jo citi līdzekļi neuzrunā, kā vienmēr; sanāk asa vārdu apmaiņa, lai nostiprinātu savu pozīciju, (un vairs nepateiksi, ka mīli)
un es esmu atkal tā ļaunā, bezjūtīgā, (un nepateicīgā, jo nepakļaujos), kas "māk tikai strīdēties"...

hmm... izbraukāts no Vidzemes līdz Zemgalei, Zemgalē ceļos un neceļos pavadītas 3 dienas!
man ir vēl lielāki muskuļi no ģeoloģiskā urbja tagad.
sastapts lauku miers, atmiņas, vidusskolas gadi, miers un bezrūpība, kāda tā bija agrāk; dzīvība aiz loga naktīs, putni un visas dzīvas radības...
datoriņš nobrucis tieši tad, kad būtu aizgūtnēm jāraksta darbs, bet es lasu starp rindiņām, tam tā jābūt, jo, kad nodevu datoru remontam, man tagad ir papīrs uz rokas, kas man atļauj nodot baķi vēlāk :p tātad, viss, kas notiek, notiek uz labu!


(un šito kompītis arī apēda 21.05):

Simfonija

Apšu lapas dreb, čabina un dreb
Kad manas domas par tevi izšalc tām cauri
Čabina, čabina...
Vējš aizkaucās aiz loga, triecās lapotnēs un gaudo
Kad es skumstu pēc tevis
Gaudo...
Vakars satumst un nakts milzt, dun un milzt
Kad es tevi gaidu atnākam
Sienāži sisina un mirkļus skaita
Kad es domāju par tavu pieskārienu
Sikspārnis iesvelpjās un sienāži atkal sisina
Rasa nolīst un lāses klusi krītot zālē pakšķ
Kad mana asara mēma rit pār vaigu
Un nespēj veldzēt slāpes pēc tevis
Saule kāpj galotnēs un novelk mākoņu zvīņas
No manām acīm un tās cerību zilas mirdz
Kad mans sapnis par tevi ir īsts
Diena manā sirdī gaismu lej un manam smaidam nav ēnu
Kad ieraugu tevi
Putni tad dzied simfoniju un sirds ar arfas stīgām spēlē
Čīgā simfoniju, lej kvēli krūkām...
Čīgā... trallina un čīgā...
Ziedu acīm mūsu plaukstās medus lej
Un mēs mīlas dzirā saķepuši
Saldkāre un kāre vienam uz otru
Pļavas zāle matos un acīs debesis
Spārnu pārvelk mazs, balts eņģelis un aizlido...

šodien pēc ilgiem laikiem iekāpu sporta čībās, laikam tāpēc biju tik sportiska un visu dienu skraidīju pa pilsētu.
šodien man iecienītākais vārds ir "koleģionāli", tā teikt pa kolēģu būšanai.
šodien jūtos kā ceļojošais cirks. atgriezos Vidzemē, tik pat kā pēc gada, paņemt instrumentus, es jau zināju, ka katedras veču vecis neslēps savus jociņus zem pūra, vislaik smīkņāja, izteica visādas piezīmes, kacināja, bet beigās novēlēja veiksmi; savukār lektors N. izcēlās divreiz, vienreiz man uzbrauca - pareizi gudri cilvēki teica, ka nākamajā gadā nebūs konkurences uz maģistriem - uz ko reaģēja katedras vadītājs, ka laikam es nomainīšot ģeogrāfijas učeni savā dzimtajā pusē /tas ir manas mātes sapnis/, viņš atcerējās visu, ko es teicu priekšaizstāvēšanā... un vispār, viņš, kad ieraudzīja mani bija izteiksmē - "āaa" (un smaids līdz ausīm)... man par to visu dusmas...
instrumentus man izsniedza mana topošā bakalaura darba recenzents, tieši viņam vajadzētu būt kritiskam, bet viņš deva saprātīgus norādījumus pie urbja lietošanas... satina urbi, pasmējās, ka man urbja uzgalis zem spilvena jāliek, palīdzēja sakrāmēties, kad pajautāju, kā pasniedzējiem ar transportu, viņš piedāvāja, ka var aizvest, pat tik agri, kā uz 6:22 :) pirms gāju rakstīties istabiņā, gribēju ņemt no viņa stieņus, jau satvēru, rāvu, bet viņš nedeva :D jo savāca pie sevis, serdeni arī viņam atdevu :) kad gāju pie viņa otrreiz sarunāt, cikos tiekamies lejā, lektors N. izcēlās otrreiz, kamēr es runāju ieturēti un prātīgi un jautāju, kā recenzentam būtu ērtāk rīt braukt un cikos, un viņš laipnI - nu tad uz to pirmo, gan jau piecelšos, ja nē, aiz kājas jāvelk ārā, tikmēr N. - nu tad ir jāguļ blakus, lai pieceltos laikā... katedras vadītājs - ja kas, viņš guļ te (norāda) un smejās, es tikai pāsmaidīju un laipni pateicu - ar labvakaru - un uzkrītoši vēru durvis ciet. vot tādi psihie manā augstskolā.
bet tā izbaudīju Vidzemes lietu, skaistās ainavas, nedaudz pafotogrāfēju un gremdējos pagājušā gada atmiņās. sava burvība. kaut ļoti, ļoti nāk miegs un bakalauru vispār nevaru parakstīt, neeju gulēt, jo rīt, kad piecelšos jau būs jābrauc prom, ja laiks nespiestu, es te uzkavētos :)