kā es mīlu last.fm, tieši šodien atkal uznāca tas stulbums, ka jātceras lietas, ko nevar atcerēties, bet tev tik un tā par visām varītēm jātcerās, jo tas nodarbina tavu prātu, un last.fm liste, man sniedza atrisinājumu 3 gadus vecai dziesmai! I'm love in it!

izrādās mūsu viltīgais pavasaris var apmānīt pat karstasenīgos francūžus un likt viņiem saaukstēties! Bet francūži ir tik karstasenīgi, kad jau jūtoties labāk ir gatavi veltīt sevi romencei :)

Manis pašas temperments ir man blakus franču vīrieša ampluā kā Antonio Banderas, tikai prātīgāks :)

Man pat vairāk MS Access iepatikās kā MS Excel, es jau zinu, kad pasniedzēja atnāks, kaut es jau viņu gaidu tūlīt jau divas stundas, visvairāk kļūdu būs pie Excel un tieši Advanced Filter, lai Esc nogrābstās!!!
Kā es tagad gribētu būt ārā, parkā uz soliņa, vai sausām, saulē sasilušām kāpnēm!
Tā vietā, lai labotu jau man zināmas kļūdas savos Pd, es slaistos, gaidot pasniedzēju un vērojot savus īpatnējos kolēģus, vienu noskūtiem matiem, tik pat kā, otru tik stīvu kā mūžīgo Stounu, meiteni no maģistriem ar bizi, nu labi gariem matiem, sasietiem astē, un citus - normālos.

esmu gatava pateikt pāris "nē" saviem dzīves virzieniem..
un pateikt "jā" Sev un jauniem pavērsieniem savā dzīvē...

šodien viņš tā vnk paziņo,vienu pēc otras:
[copy paste]
-man taa ,tipa peekshjni tevi sagribeejaas,nevaru tevi aaaaaaizmirst,gribu vel..
-man patiik tevi taa saukt,tu esi paliekosha atminjaas!
man pat ir taa ka man tevi vajag!
es neakstos
-tu man liecies ideaalas manas sievietes paraugs,piedod, esmu dzeeris, bet tas ir fakts!
-nee, taada kaada man vajadziiga - esi tu!
-man paaraak labi ar tevi,atceroties visus gadiijumus man gariigais paceljas..
diemzeel runaaju nopietni,un sen biju domaajis kaa tev to pateikt!
domaaju arii par to ka tu muterei manai iepatikies!vinja paardziivo!
bet liktenis jau vien raadiis

Laikam ne katru rītu pamostoties, ejot tīrīt zobus, paveroties pa logu redz līķi. Jauna puiša līķi, kas ģērbies mājas drēbēs, sandelēm kājās. Policija pieraksta nianses, pārbauda vai vēl nav kādas vardarbības pazīmes, tā kā ar asins peļķi, seju, kur degunu nevar saskatīt tāpat kā muti, jo viss asinīs un asiņainu roku cilvēkam nāve varētu iestāties dažādi. Smagi.
Lai arī pagājušas vairākas stundas, redzētais iespiedies atmiņā spilgti un par to vēl atgādina asins peļķe mauriņā un neliela asins pilīšu līnija vietā, kur apmēram gūlās cilvēka roka un izskatījās sagriezta. Vienīgais liecinieks noteikti ir suns, ja vien suņi spētu runāt...

Vīrieši nāk pie mīļākajām, kad grib atpūsties.
Ne tikai izpriecāties gultas priekus, bet arī izrunāties(jo Mīļākās tikai klausās, sievas un draudzenes sen jau runā pretī un izsaka savu objektīvo vai subjektīvo viedokli);
nāk, lai celtu savu pašapziņu(Mīļāko priekšā vēl var izrādīt vīrišķības, draudzenes un sievas pie tām jau sen ir pieradušas un redz saviem Vīriešiem cauri; Vīriešu pašapziņu ceļ arī tas, ka viņi māk "spelēties divās frontēs");
nāk, lai kopā ar Mīļāko dotos uz iestādēm, kas atgādina jaunību, kurās nav būts, kuras raksturojas ar pilnīgu brīvību, kā arī darīt lietas, ko vēl šajā dzīve nav paspējuši vai kuras darīt attiecībās ir ierobežots (seksuālās izvirtības, kuras ar sievām un draudzenēm nav pamēģinātas pirms sākās "nopietnās" attiecības un kuras ar viņām jau vairs neizdarīsi, zālīte, daudz alkohola - viss, ko nedara katru dienu);

Es esmu bijusi laba Mīļākā. Mans bijušais, kad izšķīrāmies, rakstoraja mani kā labu draudzeni, tāpēc es sevi ierakstīju atpakaļ Mīļāko statusā. Tagad viņš raksta daudz sociālajā saitā, runā daudz, stāsta daudz, priecājas, ka es esmu atvērta, atgādina tās vērtības, ko manī novēroja mūsu kopdzīves laikā - izturība, saimnieciskums, viedums. Un es tad tā aizdomājos, kāpēc tā notiek aizvien, paiet laiks un viņam noteikti vajag kontaktēties ar mani, vai tā ir nepieciešamība? Es izrādījos viņam vajadzīgāka par meiteni, ar kuru viņš nodzīvoja 5 gadus, viņš man vienmēr atgādina, ka es esot viņu iedvesmojusi šķirties no meitenes un atvērusi viņam acis. Nē, es nekad ne uz ko neesmu musinājusi, es tā nedaru.
Tad loģiski būtu domāt, ka izšķiroties no manis, viņš izraidīja līdzcilvēku no savas dzīves, bet no manis kā Mīļākās, viņš tā arī nav atvadījies...

Rīts.
Es halātā peldot pa gaiteni sasveicinos (nez kāpēc čukstus) ar apkopēju - Sveiki!
Kājāmgājējs. Pastaiga uz fatkji. Bīstama slīdēšana. Pozitīvi.
Nododu drēbes garderobistei. Kā vienmēr abpusēji laipns - Labrīt!
Diena.
Pārrunas ar pasniedzēju, viņa lieto deminutīvu attiecībā uz mani, laipna un pat smejas! (kaut runājam par mana parāda kārtošanu)
Pusdienlaiks.
Melna kafija iekšējā fakultātes kafejnīcā. Kā vienmēr smaidīga pārdevēja - Labdien! (šoreiz gan pati gāju pēc tasītes)
Gaidu otru pasniedzēju. Kamēr īsināju laiku klīstot pa gaiteņiem, man piebiedrojās kāda studente. Viņu palaidu pa priekšu, kad viņa iznāca no kabineta, uzsmaidīja man.
Saruna ar citu pasniedzēju. Viņa smīnēja un smaidīja un ķiķināja, solīja man žagarus, bet mēs vienojāmies par sadarbību :)
Pēcpusdiena.
Atgriežos kojās.
Eju uz žāvētavu, tur bija kāds puisis, teica, ka es viņu sabiedējusi pielavoties. Par atriebību gribēja ieslēgt žāvētavā.
Eju augšā uz istabu. Nododu sardzenei atslēgas, sasmaidos ar viņas mazmeitu (mazu knīpu).
Eju uz smēķētavu, man piebiedrojas 2 studentes. Eju prom, veru durvis un rokturis paliek man rokās! Piemontēju rokturi atpakaļ un pabrīdinu meitenes, sasmējāmies.
Atnāk draudzene, ejam uz veikalu. Veikalā sasmaidāmies ar pārdevēju, jo blakus kasē, stumjamajā mašīnītē/ratos mazais bērns runā pa īsto telefonu ar māti (stumj vecmamma), ļoti biznesīgs skats priekš tāda maza ķipara.
Pievakare.
Atkal pa logu redzu EZ. Es vislaik viņu redzu kkur pilsētā, pagalmā.
Dodos vārīt zupu savai mučai, kas šovakar ciemos pie manis. Kustos ar pilno katliņu uz plīts pusi, labie riņķi aizņemti, pēkšņi meitene noņem savu pannu no labā riņķa un saka - vari likt šeit. Aiziet.

Šodien smaida ir ar kaudzi! Lai jums visiem jauks vakars! :)

nu ne jau par pavasari es domāju, tas pats lai domā par mani, es tagad viņu nepielaikošu /izklaidīgi šūpo kāju, kas pārmesta pār otru un virpina matu cirtu, ar skatu tieši griestu stūrī/

mazās pūcītes mani modina četros naktī, un liek domāt, domāt, mazās visgudres skrāpē savus nadziņus pa manām smadzenēm un tirpina manus muskuļus, un spilvens par mazs, pūces pūcītes nemitīgi bužinās un neļauj man gulēt, un karsti un vēsi! /izspūruši mati, saraukta piere, pietvīkuši vaigi, izplūdusi tuša; savandītas domas/

mans četrstūru kabriolets jeb gulta spirgtā naktī pusapspīdēta, kā apspīd kokus mēness, tā gultu apspīd āra dzeltenā laternas gaisma, aizmigt mana kāre! /bet tas pēc tam, tagad angļu valoda/ un mans kabriolets maigstošā krēslā paņems kādu stopētāju, kādu noklīdušo /koķeti/ bet tas vēl pēc tam, pē tam.